Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Lielbritānijas Ārlietu ministrija: “Mūsu rīcībā ir informācija, kas liecina, ka Krievijas valdība plāno iecelt Kijivā prokrievisku līderi, jo apsver iebrukuma un okupācijas iespējas Ukrainā.”
Džena Sāki, Baltā nama preses sekretāre: “Prezidents Putins ir izraisījis šo krīzi, koncentrējot pie Ukrainas robežas 100 000 Krievijas karavīru. Saspīlējums sasniedzis tādu līmeni, ka Krievija jebkurā brīdī ir gatava sākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.”
Ģenerālis Marks Milijs, Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs: “Ņemot vērā, kādi spēki ir sakoncentrēti – sauszemes spēki, artilērija, ballistiskās raķetes, gaisa spēki –, ja tas viss kopā tiks izmantots pret Ukrainu, notiks kaut kas ļoti nopietns un būs ievērojams skaits upuru. Varat iedomāties, kā tas izskatīsies blīvi apdzīvotās vietās, ceļu tuvumā utt. Tas var izvērsties par murgu.”
Sergejs Lavrovs, Krievijas ārlietu ministrs (ASV valsts sekretāram): “Jūs apgalvojat, ka mēs gatavojamies uzbrukt Ukrainai, lai gan mēs jau vairākkārt esam paskaidrojuši, ka tā nav.”
Sergejs Rjabkovs, Krievijas ārlietu ministra vietnieks: “Nav nekāda riska izcelties liela mēroga karam Eiropā vai jebkur citur. Mēs neplānojam veikt nekādas agresīvas darbības. Mēs neplānojam uzbrukt vai iebrukt Ukrainā.”
Krievijas vēstniecība ASV: “Mēs vēlreiz uzsveram: Krievija negrasās nevienam uzbrukt. Karaspēka pārvietošana Krievijas teritorijā ir mūsu suverēnās tiesības. Mēs aicinām izbeigt histēriju un nevairot spriedzi ap Donbasa problēmu. Un, galvenais, nepamudināt Kijivas karstgalvjus uz jaunām provokācijām.”
Volodimirs Zelenskis: “Kas tieši ir jaunums? Vai tad tā jau astoņus gadus nav realitāte? Vai iebrukums nesākās jau 2014. gadā? Vai tad plaša mēroga kara draudi parādījušies tikai tagad? Šāda bīstamība pastāv ne vienu dienu vien. Un tā nav kļuvusi lielāka. Lielāka ir tikai ažiotāža ap to. Un šobrīd notiek aktīvs uzbrukums nevis mūsu zemei, bet jūsu nerviem. Lai jums būtu pastāvīga trauksmes sajūta. Tas jāsaprot visiem mūsu iedzīvotājiem, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Izelpojiet un nomierinieties. Neskrieniet pēc griķiem un sērkociņiem. Ko jūs varat darīt? Tikai vienu: saglabāt mieru, vēsu prātu, pārliecību par saviem spēkiem, par savu armiju, par mūsu Ukrainu. [..] Un esmu pārliecināts, ka savā Jaungada uzrunā es teikšu: “Dārgie ukraiņi, es taču teicu! Mēs esam malači!” Mēs nekritām panikā, nereaģējām uz provokācijām. Mēs bijām mierīgi, stipri un sagaidām nākamo Jauno gadu. Bez panikas. Bez šausmām. Cerams, bez vīrusiem. Un es patiesi ticu, ka bez kara.”
Vladimirs Putins: “Mūsu plānos nav okupēt Ukrainas teritorijas. Mēs negrasāmies nevienam neko uzspiest ar varu. Mēs centīsimies demilitarizēt un denacificēt Ukrainu.”
Volodimirs Zelenskis: “Cīņa notiek šeit. Man vajag ieročus, nevis evakuāciju.”
Aleksejs Navaļnijs: “Šī kara mērķis ir novērst uzmanību no Krievijas problēmām. [..] Es uzskatu, ka tie, kas uzsāka šo karu, ir bandīti un zagļi.”
Boriss Džonsons: “Tas ir uzbrukums Austrumeiropas un visas pasaules demokrātijai un brīvībai. Mēs panāksim, ka šī briesmīgā, barbariskā Vladimira Putina avantūra izgāžas.”
Heničeskas iedzīvotāja: “Jūs esat okupanti! Jūs esat fašisti! Kāpēc jūs atnācāt pie mums ar ieročiem? Ielieciet sev kabatās saulespuķu sēklas, lai vismaz saulespuķes izaugtu, kad jūs šeit gulēsiet!”
Ukrainas robežsargs: “Krievijas karakuģi, ej nahuj!”
Gruzijas degvielas uzpildes kuģa virsnieks (Krievijas kuģim): “Ja jums beidzas degviela, varat izmantot airus.”
Milošs Zemans, Čehijas prezidents: “Es teicu, ka krievi nav traki un neuzbruks Ukrainai. Atzīstu, ka kļūdījos. [..] Trakie ir jāizolē.”
Oleksijs Arestovičs, Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks: “Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju Krievijas Federācijas pirmais trieciens ir izgāzies.”
Vladimirs Putins: “Atbrīvot tautu no genocīda – tas ir specoperācijas Ukrainā galvenais mērķis.”
Volodimirs Zelenskis: “Trieciens pa Harkivu ir kara noziegums, Krievijas Federācijas valsts terorisms. Pēc kaut kā tāda Krievija ir valsts teroriste.”
Pavlo Kirilenko, Doneckas apgabala gubernators: “Volnovahas pilsētas vairs nav.”
Serhijs Orlovs, Mariupoles mēra vietnieks: “Sabombardētajā drāmas teātra ēkā bija patvērušies 1000 līdz 2000 iedzīvotāju [..] 80–90% pilsētas ir nopostīti. Neviena ēka nav palikusi neskarta. Tās ir vai nu iznīcinātas, vai bojātas.”
Ramzans Kadirovs: “Ir jādodas uz Kijivu un jāpārņem Kijiva. Ja mūs būtu atstājuši Kijivas tuvumā, mēs ieietu Kijivā un ieviestu tur kārtību.”
Aleksandrs Lukašenko: “Es jums tūlīt parādīšu, no kurienes tika gatavots uzbrukums Baltkrievijai. Un, ja sešas stundas pirms operācijas nebūtu veikts preventīvs trieciens pozīcijām – četrām pozīcijām, es jums tūlīt parādīšu karti, paņēmu līdzi, – viņi būtu uzbrukuši mūsu bruņotajiem spēkiem.”
Oleksijs Arestovičs: “Krievijas armija nav spēcīga. Tā ir vienkārši gara. Šeit atrodas astoņas no desmit Putina armijām. Te mēs tās arī apglabāsim…”
Ludmila Narusova, Krievijas Federācijas senatore: “Jauniesauktos piespieda parakstīt līgumu, vai kāds to parakstīja viņu vietā. Taču beigās no rotas simt vīriem izdzīvoja tikai četri.”
Marina Ovsjaņņikova, Krievijas Pirmā kanāla redaktore: “Krievija ir agresorvalsts. Un atbildība par šo noziegumu gulstas tikai uz viena cilvēka sirdsapziņas. Un šis cilvēks ir Vladimirs Putins. [..] Diemžēl pēdējos gadus esmu strādājusi Pirmajā kanālā, nodarbodamās ar Kremļa propagandu, un man par to tagad ir liels kauns.”
Džo Baidens: “No Putina aizbēguši jau 200 tūkstoši Krievijas iedzīvotāju. [..] Dieva dēļ, šis cilvēks nevar palikt pie varas.”
Volodimirs Zelenskis: “Mēs noskaidrosim patiesību par visiem tiem izdzimteņiem [Bučā un Irpiņā. – Sastādītāja piez.]. Lai cik daudz laika un pūļu tas prasītu, mēs atradīsim visus.”
Sergejs Lavrovs: “Izrādīdama labas gribas žestu, [Krievija] izmainīja karaspēka konfigurāciju Čerņihivas un Kijivas apgabalā, taču tas netika novērtēts. Uzreiz tika sarīkots inscenējums Bučā. Šis sižets tika izspēlēts tāpat kā sižets ar Skripaļiem, Malaizijas Boeing, Navaļniju, Ļitviņenko.”
Boriss Džonsons: “Kā var sarunāties ar krokodilu, kurš iekodies tev kājā?”
Franks Valters Šteinmeiers, Vācijas prezidents: “Mana turēšanās pie Nord Stream 2 viennozīmīgi bija kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja, par ko mūs brīdināja mūsu partneri.”
Sergejs Šoigu, Krievijas aizsardzības ministrs: “ASV un tās kontrolētās Rietumu valstis – demonstrē nodomus provocēt Kijivas režīmu cīnīties līdz pēdējam ukrainim.”
Maksims Marčenko, Odesas kara administrācijas vadītājs: “Raķešu kreiseris Moskva šodien ir devies tieši tur, kur to sūtīja mūsu robežsargi Čūsku salā.”
Antoniu Guterrešs, ANO ģenerālsekretārs: “Biju šokēts, kad man paziņoja, ka pilsētā [Kijivā], kur es atrodos, sprāgušas divas raķetes. Šis ir dramatisks karš. Mums ir absolūti nepieciešams izbeigt šo karu, rast izeju no šī kara.”
Krievijas Federālais drošības dienests: “Tika aizturēta Krievijā aizliegtās neonacistiskās teroristiskās organizācijas National Socialism/White Power biedru grupa – Krievijas pilsoņi, kuri Ukrainas Drošības dienesta uzdevumā plānoja sabiedrībā pazīstamā žurnālista Vladimira Solovjova slepkavību. Kratīšanas laikā pie aizturētajiem tika atrasta un konfiscēta paštaisīta spridzināšanas ierīce, nozāģēta medību bise, pistoles un patronas, Molotova kokteiļa tipa aizdedzināšanas ierīces, granāta, kā arī viltotas Ukrainas pases.”
Andrejs Turčaks, partijas Vienotā Krievija Ģenerālās padomes sekretārs: “Vēršoties pie Hersonas apgabala iedzīvotājiem, vēlreiz vēlos pateikt, ka Krievija ir šeit uz visiem laikiem. Par to nevajadzētu šaubīties.”
Aleksejs Navaļnijs: “Šajā stulbajā karā, ko esat sākuši, jūs cietīsiet vēsturisku sakāvi. Tam nav ne mērķa, ne jēgas.”
Lietuvas Seims (vienbalsīgi): “Kremļa režīms cenšas iznīcināt ukraiņu tautu, tāpēc šādas darbības ir jāatzīst par genocīdu, un Krievija ir valsts, kas atbalsta un īsteno terorismu.”
Valerijs Zalužnijs, Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks: “Informēju savu ASV kolēģi par Ukrainas aizsardzības spēku pāreju uz pretuzbrukuma operācijām Harkivas un Izjumas virzienā.
Andrijs Meļniks, Ukrainas vēstnieks Vācijā: “Militārā ziņā Berlīne ir vienkārši pametusi Ukrainu. Iespējams, viņiem trūkst līdera un drosmes.”
Olafs Šolcs, Vācijas kanclers: “Jau tagad Vladimirs Putins ir izgāzies visos stratēģiskajos mērķos. Tas, ka Krievija varētu sagrābt visu Ukrainu, šodien ir vēl mazāk reāli nekā kara sākumā. Putinam nedrīkst ļaut uzvarēt viņa karā. Un esmu pārliecināts, ka viņš tajā neuzvarēs.”
Volodimirs Zelenskis: “No dziļas pagātnes iznirst, piemēram, Kisindžera kungs un saka, ka it kā vajagot atdot Krievijai gabalu Ukrainas. Šķiet, ka Kisindžera kunga kalendārā ir nevis 2022., bet gan 1938. gads un viņš domā, ka uzrunā auditoriju nevis Davosā, bet toreizējā Minhenē.”
Sergejs Lavrovs: “Zelenskis izvirza argumentu: kāda viņiem var būt nacifikācija, ja viņš ir ebrejs. Varu kļūdīties, bet arī Hitleram bija ebreju asinis. Gudrā ebreju tauta saka, ka visdedzīgākie antisemīti parasti ir ebreji. Kā mēs sakām: “Katrā ģimenē ir sava melnā avs.””
Aleksandrs Lukašenko: “Es absolūti uzskatu, ka kodolieroču izmantošana [Ukrainas teritorijā] ir nepieļaujama arī tāpēc, ka tā atrodas mums blakus. Ne gluži tepat, bet arī ne aiz okeāna kā ASV.”
Jurijs Ševčuks, mūziķis: “Dzimtene, draugi, nav prezidenta pakaļa, kas visu laiku jābučo un jāapsiekalo. Dzimtene ir nabadzīga vecmāmiņa, kas stacijā pārdod kartupeļus. Tā ir dzimtene.”
Mihails Piotrovskis, Ermitāžas direktors: “No vienas puses, karš – tās ir asinis un nogalināšana, bet, no otras, tā ir cilvēku pašapliecināšanās, tautas pašapliecināšanās. Ikviens vēlas sevi apliecināt. Un savā attieksmē pret karu viņš neapšaubāmi sevi apliecina. Mēs visi tomēr esam audzināti impēriskā tradīcijā, un impērija apvieno daudzas tautas.”
Makss Pokrovskis, mūziķis: “Ja tautas zieds ir tik ļoti savītis, ka nespēj sanākt kopā un nodziedāt vienu pretkara dziesmu (bet, kā mēs zinām, daudzi rīkojas pilnīgi pretēji), ko mēs no šādas tautas varam gaidīt?”
Vadims Boičenko, Mariupoles mērs: “Saskaņā ar piesardzīgiem aprēķiniem, kamēr vēl spējām saskaitīt, okupācijas spēki ir nogalinājuši 22 000 civiliedzīvotāju. Tas ir daudz reižu vairāk, nekā nogalināja nacistiskā Vācija divu okupācijas gadu laikā.”
Vladimirs Putins (par raķešu uzbrukumu tirdzniecības centram Kremenčukā, kur cieta desmitiem cilvēku): “Tur nebija nekāda terorakta vai sprādziena. Mums neviens tāpat vien pa laukiem nešaudās, parasti tiek šauts pa izlūkotiem mērķiem. Esmu pārliecināts, ka arī šajā gadījumā bija tāpat. Krievijas armija neuzbrūk civiliem objektiem.”
Igors Konašenkovs, Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālais pārstāvis: “Krievijas Federācijas Bruņotie spēki kā labas gribas soli pabeidza tiem uzticētos uzdevumus Čūsku salā un izveda no turienes garnizonu.”
Emanuels Makrons: “Mēs nedrīkstam Krieviju pazemot, lai tad, kad karadarbība beigsies, mēs varētu rast izeju diplomātiskā ceļā.”
Dmitro Kuleba, Ukrainas ārlietu ministrs: “Aicinājums nepieļaut Krievijas pazemošanu var tikai pazemot Franciju vai jebkuru citu valsti, kas uz to aicina. Jo Krievija pati sevi pazemo. Mums visiem būtu jākoncentrējas uz to, lai noliktu Krieviju pie vietas. Tas atjaunos mieru un glābs dzīvības.”
Kolins Kāls, ASV aizsardzības sekretāra vietnieks: “HIMARS dos ukraiņiem lielākas iespējas pretoties. Tagad ar haubicēm, kuras mēs viņiem piegādājām iepriekš, var šaut aptuveni 30 kilometru attālumā. HIMARS sniedzamība ir vairāk nekā divas reizes lielāka, un tas ļaus viņiem veiksmīgāk pretoties [Krievijas spēkiem] pat ar mazāku palaišanas iekārtu skaitu.”
Ļevs Tolstojs, rakstnieks (citāts, par kuru sodīja Maskavas deputātu Pāvelu Jariļinu): “Un lūgšanām, sprediķiem, uzsaukumiem, procesijām, gleznām, avīzēm apstulbota lielgabalu gaļa, simtiem tūkstoši ļaužu, vienādi tērpti, bruņojušies ar dažādiem slepkavības ieročiem, atstājot vecākus, sievas, bērnus, ar skumjām sirdī, bet uzkūdītu drosmi dodas turp, kur viņi, riskējot ar nāvi, darīs visbriesmīgāko – nogalinās cilvēkus, kurus viņi nepazīst un kuri viņiem neko ļaunu nav nodarījuši.”
Vladimirs Putins: “Karu Ukrainā uzsāka nevis Krievija, bet kolektīvie Rietumi. [..] Visiem būtu jāzina, ka pagaidām mēs neko nopietni vēl neesam sākuši.”
CNN (atsaucoties uz nenosauktu ASV Aizsardzības ministrijas amatpersonu): “Iebrukumam Ukrainā Krievija ir norīkojusi ap 85% savas armijas. Krievijas zaudējumi iekļauj tūkstošiem leitnantu un kapteiņu, simtiem pulkvežu un daudzus ģenerāļus.”
Oleksijs Arestovičs: “Man ir viena atbilde: “Neesat sākuši, bet jau beidzat.” Visiem šiem pūliņiem vairs nav daudz atlicis. Pēc mēneša pusotra viņi pamazām pieklusīs. Nespēs vairs uzbrukt.”
Antons Krasovskis, krievu propagandists: “Tiek diskutēts par to, vai mūsu krievu bērna asara ir tikpat vērta kā ukraiņu bērna asara. [..] Kad atgūsim šīs zemes un bērni kļūs par krieviem, mēs viņus aizsargāsim. [..] Mēs turpināsim ņemt, ņemt, ņemt, un šie bērniņi būs mūsu.”
Anna Kuzņecova, Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja vietniece: “Kopš speciālās militārās operācijas sākuma no Ukrainas teritorijas uz Krieviju ir evakuēti vairāk nekā 2000 bērnu bāreņu.”
Volodimirs Zelenskis (par triecieniem Mikolajivai): “Tas ir divkāršs noziegums – iznīcināt tieši pedagoģijas institūtus, lai nebūtu izglītības iestāžu un nevarētu apmācīt jaunus pedagogus. Bet lai teroristi necer, ka tas viņiem ko dos. Mēs noteikti atjaunosim visu, ko viņi ir iznīcinājuši, katru no vairāk nekā 2000 mācību iestādēm, visus bērnudārzus, visas skolas, institūtus, universitātes, bet galvenais – mēs saglabāsim savu cilvēcību un kultūru.”
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs: “Sprādzieni Oleņivkā, kuros gāja bojā Ukrainas aizstāvji [desmitiem gūstekņu], ir apzināta provokācija un nenoliedzams okupantu bruņoto spēku terorisma akts. Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta rīcībā esošo informāciju to veikuši Vāgnera grupas algotņi. Terorakta organizēšana un izpilde netika saskaņota ar Krievijas Aizsardzības ministrijas vadību. Galvenais terorakta mērķis bija slēpt faktus par Ukrainas karagūstekņu uzturēšanai paredzēto līdzekļu pilnīgu izlaupīšanu. Ir zināms, ka 1. augustā “objektā” bija jāierodas komisijai no Maskavas.”
Ramzans Kadirovs: “Mēs jau izstrādājam NATO valstu demilitarizācijas plānu, un pirmā uzreiz pēc Kijivas ieņemšanas būs Polija. [..] Polija kļūs par pagātni tikpat ātri kā kļuva par valsti, ja nebeigs vaukšķēt.”
Dmitro Kuleba, Ukrainas ārlietu ministrs: “Vispirms izmainīsim situāciju frontē un tad runāsim ar Krieviju. Visi saprot, ka sarunas ir tieši saistītas ar situāciju frontē. Visiem mūsu partneriem es saku tieši: “Krievijai ir jāsēžas pie sarunu galda pēc sakāves kaujas laukā. Pretējā gadījumā tā atkal būs ultimātu valoda.””
Dmitrijs Medvedevs: “Apnikuši tie Eiropas priekšnieki ar savu rusofobisko kladzināšanu par Šengenas vīzām mūsu valsts pilsoņiem. Lai tad ātrāk ievieš to pilnīgu aizliegumu.”
Volodimirs Zelenskis: “Svarīgākās sankcijas ir robežu slēgšana. Lai dzīvo paši savā pasaulē, kamēr nemaina filozofiju. [..] Lai arī kas šie krievi būtu –, sūtiet viņus atpakaļ uz Krieviju. Tad viņi sapratīs. Viņi teiks: “Mums nav nekāda sakara ar šo [karu]. Visi iedzīvotāji taču nevar būt par to atbildīgi, vai ne?” Var gan. Iedzīvotāji ir ievēlējuši šo valdību, un viņi pret to necīnās, ar to nestrīdas, uz to nekliedz.”
Aleksandrs Fomins, Krievijas aizsardzības ministra vietnieks: “Ukrainas varas iestādes neierobežo sevi ar morāles vai tiesību normām. Ik dienu Ukrainas bruņoto spēku un nacionālistu bataljonu karavīri izdara noziegumus, kurus starptautiskā sabiedrība pienācīgi nenovērtē. Turpinās tirgu, dzelzceļa staciju, dzīvojamo rajonu, humanitārās palīdzības sadales punktu un citu pulcēšanās vietu apšaude.”
Katrina Rasela, UNICEF izpilddirektore: “Kopš kara sākuma Ukrainā ir nogalināti vai ievainoti vismaz 972 bērni. Un šie ir tikai skaitļi, kurus Apvienoto Nāciju Organizācijai izdevies pārbaudīt.”
Oleksijs Rezņikovs: “Par jaunu draudu Ukrainai varētu kļūt starptautiskās sabiedrības nogurums no šī kara. Es to saucu par noguruma sindromu, un, manuprāt, tas ir viens no galvenajiem draudiem, un mums ar to jāstrādā. [..] Jo tas mums ir ļoti, ļoti bīstami.”
Donalds Tramps: “Putins nebūtu varējis to izdarīt [iebrukt Ukrainā], ja [pie varas] būtu es. Ukraiņi varēja atteikties no Krimas. Varēja pateikt: “Labi, mēs nepievienosimies NATO,” – un viņiem būtu valsts, jo, manuprāt, Putins gribēja noslēgt vienošanos.”
Oļha Stefaņišina, Ukrainas premjerministra vietniece: “Agrāk mēs vēlējāmies pievienoties NATO, lai kļūtu par daļu no kolektīvās drošības sistēmas un novērstu lielu karu. Tagad situācija ir mainījusies: Ukrainas teritorijā turpinās plaša mēroga karš, kura laikā NATO kā organizācijai mums nav ko piedāvāt – mēs vairāk strādājam individuāli ar sabiedrotajām valstīm, kuras arī ir vairāk tendētas uz divpusēju sadarbību.”
Mihailo Podoļaks, Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks: “Masveida apšaude Ukrainas neatkarības dienā ir kārtējais apliecinājums Krievijas barbaru bezpalīdzībai un teroristiskajai būtībai pēc sešu mēnešu kauna un sakāvēm. Vai tiešām joprojām nav skaidrs, ka centieni iebiedēt ukraiņus ir lemti pilnīgai neveiksmei? Padomājiet labāk par fināla “labas gribas žestu”.”
Volodimirs Zelenskis: “Kas mums ir kara beigas? Agrāk mēs sacījām: miers. Tagad mēs sakām: uzvara. [..] Un mēs nesēdīsimies pie sarunu galda bailēs, ar ieroci pie deniņiem. Un mēs pacelsim rokas tikai vienu reizi – svinot uzvaru. Visā Ukrainā. Jo mēs netirgojamies ar mūsu zemi un mūsu cilvēkiem. Mums Ukraina ir visa Ukraina. Visi 25 reģioni bez kādiem kompromisiem.”
Krievijas Aizsardzības ministrija (par atkāpšanos no Harkivas): “Ir pieņemts lēmums pārgrupēt Krievijas karaspēku Balakļijas un Izjumas rajonā, lai koncentrētu spēkus Doneckas virzienā. Šim nolūkam trīs dienu laikā tika atvilkts Izjumas–Balakļijas karaspēka grupējums un pārvietots uz Doneckas tautas republikas teritoriju.”
Sanktpēterburgas pašvaldības deputāti: “Mēs uzskatām, ka prezidenta Putina lēmums sākt speciālo militāro operāciju apdraud Krievijas un tās pilsoņu drošību. Šajā sakarā mēs lūdzam jūs [Valsts domes deputātus] rosināt izvirzīt Krievijas Federācijas prezidentam apsūdzību valsts nodevībā, lai atstādinātu viņu no amata.”
Alla Pugačova: “Lūdzu ierakstīt arī manu vārdu manas mīļās valsts ārvalstu aģentu rindās. Esmu solidāra ar savu vīru, godīgu un krietnu cilvēku, īstu un neuzpērkamu Krievijas patriotu, kurš vēl savai dzimtenei labklājību, mierīgu dzīvi, vārda brīvību un to, lai tiktu izbeigta mūsu puišu nogalināšana iluzoru mērķu vārdā, kas padara mūsu valsti par izstumto un apgrūtina mūsu pilsoņu dzīvi.”
Aleksejs Gorinovs, politieslodzītais (pēdējais vārds tiesā): “Es vēlos atzīt savu vainu. Vainu daudz cietušās Ukrainas tautas priekšā. Vainu tajā, ka es kā savas valsts pilsonis nespēju neko darīt, nespēju novērst notiekošo neprātu.”
Ruslans Ziņins, sašāvis Ustjiļimskas kara komisāru: “Tagad visi brauksim mājās, un neviens nekaros.”
Viktors Orbāns, Ungārijas premjerministrs: “Karš Ukrainā varētu turpināties līdz 2030. gadam. Ukraina var pazaudēt 1/3 vai 50% savas teritorijas. Karš būtu bijis lokāls, taču Rietumi iejaucoties padarīja to globālu. Nosakot ierobežojumus, Eiropa šauj sev kājā.”
Vladimirs Putins: “Politiķiem Eiropā nākas pārliecināt savus pilsoņus mazāk ēst, retāk mazgāties un mājās ģērbties siltāk. Bet tos, kuri sāk uzdot taisnīgus jautājumus – kāpēc tā? –, nekavējoties pasludina par ienaidniekiem, ekstrēmistiem un radikāļiem.”
Volodimirs Zelenskis: “Mūsu valsts vienmēr ir aicinājusi Krieviju vienoties par līdzāspastāvēšanu uz vienlīdzīgiem, godīgiem, cieņpilniem un taisnīgiem noteikumiem. Acīmredzot ar šo Krievijas prezidentu tas nav iespējams. Viņš nezina, kas ir cieņa un godīgums. Tāpēc mēs esam gatavi dialogam ar Krieviju, taču jau ar citu Krievijas prezidentu.”
Vladimirs Putins: “Ievelkam elpu un pēc manas komandas uz trīs – urā! Urā! Urā!”
Antons Krasovskis: “Tādus [bērnus] vajadzēja noslīcināt Tisinā. Tiklīdz viņi saka, ka “moskaļi okupējuši”, uzreiz metiet upē, kur spēcīga straume. Tur [Karpatos] visas būdas sauc par “smerekova hata”. Tādā būdā arī iebāzt un aizdedzināt.”
Vladimirs Putins: “Es runāšu ar juristiem. Atklāti sakot, es pat neiedomājos, ka par daļējās mobilizācijas pabeigšanu vajadzētu paziņot ar dekrētu. Bet tā ir beigusies, punkts ir pielikts.”
Dmitrijs Peskovs (par anektēto reģionu robežām): “Daļēji tas jau ir skaidrots, es jums pateikšu ne tik juridiskā valodā. LTR un DTR – 2014. gada robežās. Hersona un Zaporižja – turpināsim apspriesties par robežām ar šo reģionu iedzīvotājiem.”
G7 valstu paziņojums: “Lielais septītnieks stingri nosoda un kategoriski noraida nelikumīgo Krievijas mēģinājumu anektēt Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu, kā arī Krimas Autonomo Republiku un Sevastopoles pilsētu. Mēs svinīgi apliecinām, ka nekad neatzīsim šo nelikumīgo aneksiju un fiktīvos referendumus, ko Krievija izmanto par attaisnojumu.”
ANO Ģenerālā asambleja: “Prettiesiskajām Krievijas darbībām saistībā ar nelikumīgajiem referendumiem, kas 2022. gada 23.–27. septembrī notika Ukrainas Doneckas, Zaporižjas, Luhanskas un Hersonas apgabalā, un tam sekojošajam mēģinājumam nelikumīgi anektēt šos apgabalus nav juridiska spēka, un nav pamata mainīt šo Ukrainas apgabalu statusu.”
Kirils Stremousovs, okupētās Hersonas administrācijas vadītāja vietnieks: “Nekāda kustība un pārvietošanās nenotiek. Hersonā viņi neienāks, tas nav iespējams.”
Krievijas Federālais drošības dienests: “Teroraktu uz Krimas tilta organizējusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde, tās vadītājs Kirilo Budanovs, darbinieki un aģenti. Kravu transportēšanā no Bulgārijas uz Poti ostu (Gruzijā) un pēc tam uz Armēniju bija iesaistīti Ukrainas pilsoņi Mihails Cjurkalo Vladimira dēls, dzimis 1975. gadā, Deniss Kovačs Oļega dēls, dzimis 1979. gadā, Romans Solomko Ivana dēls, dzimis 1971. gadā, Gruzijas pilsonis Sandro Inosaridze, brokeris ar iesauku “Levans” un Armēnijas pilsonis Arturs Terčanjans, dzimis 1985. gadā.”
Volodimirs Zelenskis: “Mēs kaut ko tādu noteikti nepasūtījām.”
Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (par pirmo masveida raķešu uzbrukumu Ukrainas pilsētām): “Krievijas okupācijas spēki jau 2. un 3. oktobrī saņēma no Kremļa norādījumus sagatavot masveida raķešu uzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai. Stratēģiskās un tālās aviācijas vienības saņēma pavēli sagatavoties masveida raķešu uzbrukuma veikšanai. Par mērķiem tika izvēlēti tieši kritiskās infrastruktūras objekti un blīvi apdzīvotu Ukrainas pilsētu centrālie rajoni.”
Sergejs Surovikins (par Hersonas atdošanu): “Biedri aizsardzības ministr, ziņoju. Mēs veiksmīgi pretojamies visiem ienaidnieka uzbrukuma mēģinājumiem. [..] Vispusīgi izvērtējot situāciju, ierosinām ieņemt aizsardzības pozīcijas gar Dņipras kreiso krastu. Es saprotu, ka šis ir ļoti grūts lēmums.”
Oleksijs Arestovičs: “Būsim precīzi: Krievijas armija neatkāpjas no Hersonas. Ukrainas aizsardzības spēki ir to izsituši no Hersonas.”
Margarita Simoņjana: “Ja mēs pamanīsimies zaudēt, Hāga – nosacīta vai konkrēta – gaida pat Kremļa sētnieku, kas slauka bruģi Kremļa pagalmā. Ko tas mums dod, ka bez gaismas paliek vai nepaliek vēl viens Kijivas rajons? Nav iespējams pat iztēloties, cik liela būs katastrofa, kas piemeklēs mūsu valsti, ja mēs pamanīsimies to izdarīt [zaudēt].”
Vladimirs Putins (Ņinai Pšeņičkinai, kuras dēls gāja bojā Luhanskā 2019. gadā): “Mēs visi reiz atstāsim šo pasauli. [..] Par dažiem pat nav skaidrs – dzīvo vai nedzīvo. Un kā viņi aiziet? No šņabja vai kā cita. [..] Bet jūsu dēls dzīvoja. Un viņa mērķis ir sasniegts. Tas nozīmē, ka viņš nav aizgājis no dzīves velti.”
Jevgeņijs Prigožins (par pārbēdzēju Nužinu, kuru nogalināja ar veseri): “Kas attiecas uz vesera skarto, šis šovs parāda, ka Ukrainā viņš laimi neatrada, taču sastapa nelaipnus, bet taisnīgus cilvēkus. Manuprāt, šīs filmas nosaukums ir “Sunim suņa nāve”. Brīnišķīgs režisora darbs, to var noskatīties vienā elpas vilcienā. Ceru, ka filmēšanas laikā dzīvnieki nav cietuši.”
Andrejs Lošaks, režisors dokumentālists: “Krievijas raķetes grūž Ukrainu tumsā. Pati Krievija jau sen dzīvo tumsā, bet tagad velk tajā iekšā arī ukraiņus, kas izmisīgi pretojas. Pēc energoresursu sankciju ieviešanas tumsa ir kļuvusi par vienu no galvenajām Krievijas eksporta precēm. [..] Nav ideju, kā padarīt šo pasauli labāku. [..] Neatkarīgi no tā, cik daudz bumbu Krievijas armija nometīs uz Ukrainas energosistēmu, valsti gaida spoža nākotne, bet Krieviju – nebeidzams murgs, ilga un mokoša grimšana tumsas sirdī.”
Dmitrijs Medvedevs: “Pret mums šodien ir daļa mirstošās pasaules. Tā ir traku nacistu-narkomānu banda, viņu apreibināta un iebiedēta tauta un liels bars rejošu suņu no Rietumu suņu audzētavām. Kopā ar viņiem ir raiba rukšķošu sivēnu un pamuļķu ļautiņu varza no sabrukušās Rietumu impērijas, kam pa zodu no deģenerēšanās tek siekalas. Viņiem nav nekādas pārliecības vai ideālu, izņemot pašu sagudrotos neķītros ieradumus un pašu uzspiestos dubultdomas standartus, kas noliedz normāliem cilvēkiem dāvāto morāli. Tāpēc, saceldamies pret viņiem, mēs esam ieguvuši sakrālu spēku.”
Volodimirs Zelenskis: “Ja kāds mums piedāvās veidu, kā atgūt Krimu bez kara, es būšu tikai par. Bet, ja iespējamais risinājums neietver visu Krievijas militārpersonu aizbraukšanu no Krimas teritorijas, tad nav vērts tērēt tam laiku.”
Aleksejs Navaļnijs: “Ģenerālis Sergejs Surovikins – ir ne tikai kara noziedznieks, bet arī parasts zaglis. Ģenerālis Armagedons – jau nopelnījis simtiem miljonu rubļu Sīrijas karā un par šo naudu iegādājies luksusa īpašumus. Tagad visi viņa ģimenes īpašumi ir noslepenoti. Marija Pevčiha un Georgijs Alburovs jaunajā pētījumā atklāj, kā dzīvo un zog viena no Krievijas augstākajām militārajām amatpersonām.”
Vladimirs Putins: “Mums neko nevar pārmest. Mēs vienmēr esam uzskatījuši ukraiņus par brāļu tautu. Es joprojām tā domāju. Tas, kas notiek, protams, ir mūsu kopīgā traģēdija. Taču tas nav mūsu politikas rezultāts.”
Aleksandrs Kibovskis, Maskavas Kultūras departamenta vadītājs: “Mēs cīnāmies pret nacistiem. Tāpēc ir vietā citēt Konstantina Simonova rindas: “Tāpēc nogalini kaut vienu! Nogalini viņu ātri! Cik reižu viņu redzēsi, tik reižu arī nogalini!” Pie darba, brāļi!”
Valerijs Fadejevs, Krievijas prezidenta cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības attīstības padomes priekšsēdētājs: “Nobela miera prēmija, pirmkārt, vairs nav nozīmīga prēmija, otrkārt, tā vairs nav miera prēmija, un ar šodienas lēmumu tā ir pilnībā sevi diskreditējusi. Es ieteiktu Krievijas Memoriālam atteikties no šīs prēmijas, lai atstātu par sevi kaut daļiņu gaišu atmiņu.”
Vladimirs Putins: “Tagad pretizlūkošanas dienestiem, arī militārajai pretizlūkošanai, jāsakopo visi spēki un jābūt maksimāli fokusētiem. Vajag stingri vērsties pret ārvalstu slepeno dienestu darbību un operatīvi identificēt nodevējus, spiegus un diversantus.”
Vāgnera grupas algotņi: “Ģenerālštāba priekšniekam: tu esi pidars un jobanijs velns. Mums nav ar ko karot, mums nav munīcijas. Mēs te pie Bahmutas karojam pret visu Ukrainas armiju. Tevi, bļaģ, citādi nevar nosaukt kā tikai vienā vārdā – pidars.”
Vladimirs Putins: “99,9% mūsu pilsoņu, mūsu cilvēku, ir gatavi atdot visu savas dzimtenes labā. [..] Tas mani vēlreiz pārliecina, ka Krievija ir īpaša valsts un te dzīvo īpaši cilvēki.”
Vecākais leitnants Dmitrijs Vasiļecs: “Labāk iet cietumā nekā veikt šādas darbības vai likt to darīt padotajiem. Daudzi domā, ka viņiem nav izvēles. Es gribu teikt, ka izvēle ir vienmēr. Labāk iet cietumā nekā pārkāpt cilvēcības robežas.”
Dmitrijs Medvedevs: “[No Krievijas] notinušies kropļi katru dienu vēl saviem tautiešiem un savai valstij bojāeju. [..] Nodevēji, kuri tik ļoti ienīst savu valsti, ka aicina to sagraut un iznīcināt, ir jāuzskata par hostis publicus – sabiedrības ienaidniekiem. [..] Šādas personas nedrīkst ielaist atpakaļ Krievijā līdz mūža beigām. Viņi būtu pilnībā jānogriež no ienākumu avotiem mūsu valstī, lai kādi tie būtu.”
Romas pāvests: “Mūsu ukraiņu brāļi un māsas šos Ziemassvētkus svin tumsā un aukstumā, tālu no mājām 10 mēnešus ilgušā kara radīto postījumu dēļ. Iedvesmo mūs, Kungs, sniegt konkrētu palīdzību visiem, kas cieš no šī posta, un apgaismo to prātus, kuru varā ir apklusināt ieroču dārdus un nekavējoties izbeigt šo bezjēdzīgo karu.”
The Insider, 2022. gada 31. decembrī
Jaunākā eshatoloģija
#putinnosprāgstitūlītpat
Doties nekurienē nav ne par matu labāk kā palikt šeit