Vai protat uzvesties? Tiešām?

Tas, kā mēs tiekamies ar paziņām un ejam uz randiņiem, dodamies uz darbu un strādājam, gandrīz neatpazīstami mainījies pēdējo trīs gadu laikā. Mēs esam pieredzējuši globālu pandēmiju, neslēptu darba devēju karu ar darba ņēmējiem, sīvas kaujas uzreiz vairākās kultūras frontēs un dažādus sociālus nemierus, gan lielus, gan mazus. Vecās paražas ir aizmirstas (sāksim ar to, ka vārdu “vēzis” mēs vairs neizrunājam čukstus, bet sievietes nepalaižam pa priekšu, ejot ārā no lifta). Daudzās un dažādās vietas, kurās mums ir iespēja ar blīkšķi izgāzties (grupu tērzētavas, iepazīšanās lietotnes, publiskas un privātas virtuālās darba telpas), arvien vairojas,
un katrā no tām ir savi uzvedības noteikumi. Labā toņa un pieklājīgas uzvedības jomā kopumā mēs visi esam mazliet ierūsējuši. Mūsu sociālās manieres ir atrofējušās.

Mums gribējās palīdzēt. Tā nu mēs sākām ar to, ka sastādījām problēmu sarakstu – izlaižot, protams, pilnīgi pašsaprotamas lietas, teiksim, vai ir pieņemami braukt metro ar mugursomu plecos vai restorānā runāt pa telefonu skaļruņa režīmā (jūs jau zināt, kāda ir atbilde). Nē, mēs cilvēkiem vaicājām, kādas konkrētas kontaktēšanās formas vai situācijas vieš viņos bažas, liek just bailes, nedrošību vai kaunu. Un, vadoties pēc šī saraksta, izstrādājām stingrus, taču ne kategoriskus noteikumus.

Un tad izmēģinājām visu paši uz savas ādas – ieviesām šos noteikumus savā profesionālajā un personīgajā dzīvē. Daži izrādījās nepārprotami neveiksmīgi. (Frāze “bija jauki patērzēt” nenostrādāja, kad mēģinājām to izmantot kā iespēju tikt prom no garlaicīgas sarunas svētku ballītē.) Citi acumirklī kļuva gandrīz vai par labu manieru kanonu (piemēram, mēs vienojāmies, ka amnestija par idiotiskām īsziņām stājas spēkā pēc 72 stundām). Mēs precizējām un svītrojām. Mēs runājām ar draugiem, viesu uzņemšanas ekspertiem un apkalpojošās sfēras darbiniekiem. Mēs izprovocējām ķīviņus birojos, savārījām ziepes un pēdīgi nonācām pie šādas rokasgrāmatas cerībā, ka tā izrādīsies noderīga vismaz uz kādu laiciņu, līdz nākamajam lielajam aizraujošajam sociālajam satricinājumam.

Draugi un mīļotie

1. Nav jāizlasa viss, ko kāds sarakstījis.

Dzīve nav bezgalīga. Nevar prasīt, lai mēs visu brīvo laiku pavadām, pārstrādājot savu draugu vai draugu draugu saražotos tekstus vai vizuālos materiālus. Taču, ja jūs sastopat kādu, kurš nesen palaidis pasaulē kādu radošu projektu, un jums nav dūšas atzīties, ka pagaidām nav iznācis tam pievērsties, veltiet kādu vārdu tam, cik iespaidīgs ir pats fakts, ka šis cilvēks kaut ko tādu paveicis. Vienmēr labi nostrādās “Iespaidīgi!” (to derētu pavadīt ar iepriecinātu žestu). (“Iespaidīgi!” labi der arī situācijā, kad esat noskatījušies/apskatījuši paziņas izrādi vai izstādi un redzētais jums nav gājis pie sirds.)

2. Gandrīz jebkuru norunāto tikšanos drīkst atcelt līdz plkst. 14.00.

Divos pēcpusdienā jūsu draugam vai draudzenei būs palicis pietiekami laika, lai, ja rastos šāda vēlēšanās, parakņātos telefonā un sameklētu plānotajām vakariņām citu galdabiedru. Ja tas notiks trijos, tad gan šim cilvēkam gandrīz droši draud vakars vienatnē. (Šis noteikums neattiecas uz vakariņām, ko jums būtu kāds gatavojis pats; tādā gadījumā par plānu maiņu jābrīdina iepriekšējā vakarā.)

3. Neizmantojiet draugus savai priekšspēlei.

Ja jūs kā pāris sākat strīdu draugu klātbūtnē, jums var sākt likties, ka šie cilvēki minētajā konfliktā būs jūsu sabiedrotie. Pārvariet šādu impulsu. Necentieties nodrošināties ar draugu atbalstu. Nejautājiet viņiem, vai tiesa, ka jums “taču neapšaubāmi ir taisnība”. Ja citādi nevarat, turpiniet domu apmaiņu ar savu otro pusīti, taču neiesaistiet tajā pārējos. Ne jau visiem ķīviņi šķiet seksīgi.

4. Nekad tīšuprāt nemodiniet savu otro pusīti – nekādā gadījumā.

Un neieslēdziet gaismu, kad viņš vai viņa guļ. Jums pēc ceļojuma nojukuši diennakts ritmi un jūs gribētu patērzēt? Nevajag. Jums liekas, ka mājā kāds ielavījies, lai jūs nogalinātu? Tieciet galā pats.

5. Ja jūs randiņā jūtat, ka daudz runājat, pavaicājiet sev: kad es pēdējo reizi kaut ko pajautāju?

Nav nekādas vajadzības skaitīt līdzi vai apmainīties ar jautājumiem kā ar servēm tenisa mačā, bet tik daudz jau nu var kā pasekot, cik ilgi vārds bijis jums, un ļaut kaut ko pasacīt arī otram cilvēkam.

6. Ir pilnīgi pieņemami sastāstīt jebkādus melus, lai tiktu prom no randiņa bārā.

Ja saruna ir tik mokoša, ka esat gatavs sapūst pīlītes par slimu dzīvnieku, kas gaida mājās, domājams, ka otra iesaistītā puse jutīsies tikai atvieglota.

7. Ja kāds sāk jums stāstīt gadījumu, par kuru jau esat dzirdējis, jums ir divas sekundes laika, lai darītu to zināmu.

Iespraucieties stāstījumā ar tādām piezīmēm kā “mīļais dievs, tas tiešām bija komiski” vai “vienkārši briesmīgi”, vai “neticami – es atceros, kā tu man to stāstīji”. Taču, ja jūs to neizdarāt atvēlētajā laikā, nāksies vien klausīties visu stāstu vēlreiz. Un, ja kompānija ir lielāka par jums diviem, būs vien jāklausās – nekas neatliks.

8. Hetero cilvēki vārdu “partneris” drīkst lietot vienīgi reizēs, kad mēģina gūt no tā kādu labumu.

Tas ir kaitinoši nekonkrēti (un arī lecīgi). Daži gadījumi, kad izmantot šo vārdu būtu pieļaujams: kad mēģināt tikt pie dzīvokļa, pie vietas līdzās savam, hm, partnerim vai partnerei lidmašīnā un pārrunās ar priekšniecību par iespējamu pārcelšanu uz citu filiāli. (Šis noteikums neattiecas uz cilvēkiem, kuri aktīvi pretojas patriarhātam, atsakoties stāties oficiālā laulībā. Mēs saprotam, jums vienkārši nav cita vārda.)

9. Cita cilvēka klātbūtnē nerunājiet ar savu dzīvnieku tai privātajā tonī, ko izmantojat, kad esat divatā.

10. Randiņā visiem iesaistītajiem vajadzētu neuzbāzīgi un pieklājīgi sacensties, kurš samaksās rēķinu. Tomēr vairumam cilvēku apziņā iekodēts vēsturiskais princips, ko vajadzētu paturēt prātā: maksā tas, kurš penetrē.

11. Nekad nav par vēlu nosūtīt līdzjūtības vēstuli.

Draudzene, kura zaudējusi tuvu cilvēku vai cieš, dzīvo citā laikā nekā jūs. Kādā brīdī jūs uzzinājāt par šo nāvi vai diagnozi un sajutāt līdzjūtības uzplūdus, kam, ja būsim godīgi, bija piejaucies zināms atvieglojums, ka paši esat izsprukuši sveikā, un pēc ašas paredzamā mūža ilguma rādītāju pārcilāšanas arī kripatiņa pārākuma apziņas: jūs nesmēķējat (nemaz ne tik daudz), nelietojat alkoholu (nemaz ne tik daudz), pie stūres nepārbaudāt telefonu (nemaz ne tik bieži). Taču jūs jūtat līdzi draudzenei, tāpēc garajam darāmo lietu sarakstam pievienojat ierakstu “līdzjūtības vēstule” – uzreiz pēc noslēdzamā veselības apdrošināšanas līguma, nopērkamās dzimšanas dienas dāvanas, aizpildāmā finansiālā atbalsta pieteikuma. Un tur nu tie rēgojas kā mēms pārmetums, mūžam nostumti saraksta apakšgalā, bet dienas tikmēr pāraug nedēļās.

Draudzenei ir vienaldzīga jūsu vainas apziņa, aizbildinājumi, aizņemtība; viņai jūsu līdzjūtības vēstulīte, pat ļoti novēlota, var izrādīties sūtījums no kāda paralēla universa, kurā mīlestību un draudzību var droši mērot brīvdienu izpriecās, romantiskos vakaros divatā, kafijošanas un klačošanās pēcpusdienās. Viņai nav vajadzīga veikalā pirkta kartīte vai pastmarka. Pietiks ar īsziņu telefonā.

12. Ir pieņemami izgaist pēc pirmā randiņa.

Jūs satikāties pēc darba uz vienu glāzi, 90 minūtes patērzējāt par darbu, mācībām, māsām un brāļiem un šķīrāties ar izvairīgu “tiekamies kaut kad atkal”. Tagad pagājušas trīs dienas, un jūs prātojat, cik daudz uzmanības esat parādā šai personai, kuru satikt vēlreiz jums nav īpašas vēlēšanās. Jūs varētu nosūtīt īsziņu un izbeigt šo pazīšanos nesāpīgā veidā, taču pilnīgi pieņemams risinājums ir nesacīt neko. Pagaidām jūs ne viens, ne otrs savā saspēlē neesat ieguldījis tik daudz enerģijas, ka būtu vajadzīgs kāds formāls atrisinājums. (Turklāt kuram gan gribas saņemt atraidījumu no cilvēka, kurš tik ļoti nemaz nav iepaticies?)

13. Ja esat nolēmis izgaist no kāda dzīves, dariet to uz visiem laikiem.

Šādu attiecību saraušanas veidu es nepiekopju, jo pamestība ir mana galvenā trauma un pasīvā agresija vispār nav manā stilā. (Esmu drīzāk agresīvi agresīva.) Vispār es varu saprast, cik vilinoši šķiet izgaist no kāda dzīves, bez piepūles saraujot attiecības, lai kāds tam būtu iemesls (un arī tad, ja tāda vispār nav). Taču es nesaprotu, kā var izgaist no otra cilvēka dzīves un tad pēc dažiem gadiem atgriezties ar lūgumu izpalīdzēt – ar tādu lūgumu, kas būtu daudz prasīts pat tad, ja cilvēki visu šo laiku būtu uzturējuši draudzīgas attiecības.

14. Negaidiet īsto brīdi, lai pārtrauktu attiecības.

Datumu, kuros šāda attiecību sakārtošana būtu nepieļaujama, ir daudz mazāk, nekā jums liekas. Jums šķiet, ka būtu iejūtīgi pagaidīt līdz 2. janvārim un tad paziņot, ka aizejat? Nē, tas tikai uzskatāmi apliecinātu, ka šo gājienu esat rūpīgi perinājuši visu Ziemassvētku un Jaungada svinēšanas laiku.

15. Ja esat pieaudzis cilvēks, kuram ir dzimumdzīve, jums mājās jābūt lubrikanta krājumiem.

Neatkarīgi no tā, ar ko jums ir sekss.

16. Ja kāds no draugiem satiekas ar cilvēku, pret kuru jums ir nopietni iebildumi, jums ir dota viena iespēja apsēsties un ar draugu parunāt, godīgi pasakot, kas uz sirds.

Vispārpieņemtais uzskats ir tāds: ja vien jūsu draugam netiek darīts pāri, paturiet savu viedokli pie sevis, jo tas nopietni iedragās jūsu draudzību. Taču mūsu pārliecība ir nedaudz citāda, proti, ir pieļaujams pastāstīt draugam par saviem iebildumiem, taču jūsu rīcībā ir viens vienīgs mēģinājums. Pēc tam draugs pats izlems, ko šajā sakarā vēlas vai nevēlas darīt, un jūs vairs nedrīkstat sūdzēties – ja vien jums neuzdod tiešu jautājumu (nav pieļaujama arī novaikstīšanās vai pasīvi agresīvas piezīmes).

17. Neatstāstiet tiktoka video. Tas ir vēl garlaicīgāk par citu cilvēku sapņiem.

18. Dāviniet cilvēkiem kaut ko bez īpaša iemesla.

Tas ir daļēji tāpēc, ka es nekad neatceros dzimšanas dienu datumus, bet man patīk pasniegt dāvanas, tiklīdz laimējies ieraudzīt kaut ko tādu, kas cilvēkam varētu likties amizants vai ko viņam, manuprāt, vajadzētu izlasīt vai noklausīties, negaidot īpašu apdāvināšanai paredzētu gadījumu. Tas palīdz izvairīties no sajūtas, ka dāvināšana ir pienākums. Ir vienkārši jauki izrādīt cilvēkam taustāmu apliecinājumu, ka “es par tevi domāju”.

19. Īsti draugi vienmēr pielāgojas pašam kovidpiesardzīgākajam savā pulciņā.

Svešinieki un pārējie

20. Ja sastopat kādu, ar kuru esat jau iepazīstināti, taču ir pilnīgi skaidrs, ka šis cilvēks neatceras, kā jūs sauc, vērsieties pie viņa ar vārdiem: “Sveiki, mēs esam tikušies, es esmu X.”

21. Nekad uz komplimentu neatbildiet ar komplimentu.

Pirms pāris mēnešiem man bija iespēja pēc koncerta tikties ar slavenu dziedātāju. Es biju uzvilkusi visai kliedzošas bikses (tādas, kas piesaista vispārēju uzmanību, lai kur ar tām parādītos), šūtas pēc draudzenes skices. “Man patīk jūsu bikses,” teica dziedātāja. “Man patīk jūsu brilles,” es panikā izgrūdu. Briesmīgi. Tas izklausās tik melīgi. Un kā gan citādi? Kompliments, kas ir atbilde uz citu komplimentu, vienmēr izklausīsies samākslots, pat ja būtu nācis no sirds. Kopš tā vakara es mēnešiem esmu domājusi par šo sarunu un ļoti skaidri zinu, ko man vajadzēja sacīt: “Paldies!” (šādi pieņemot komplimentu) un: “Mana draudzene ļoti priecāsies dzirdēt, ka jums tās patika.”

22. Ir pilnīgi pieņemami kādam pajautāt, kā pareizi jāizrunā viņa vārds vai uzvārds.

Dariet to pēc iespējas agrāk un it kā starp citu.

23. Ja kāds nepareizi izrunā kādu vārdu, bet jūs lieliski saprotat, ko viņš ar to domājis, nepievērsiet tam uzmanību. Pretējais variants ir pats labākais paņēmiens, kā ar blīkšķi izjaukt turpmāko sarunu.

24. Pareizā atbilde, ja jums stāsta to, ko jau zināt, ir nevis: “Es zinu!”, bet gan: “Tev taisnība.”

25. Nejautājiet nevienam, kā viņš saķēris kovidu.

Vienīgā pieņemamā saruna par šo tēmu ir: “Vai tagad tu jūties labāk, un vai es varu tev kā palīdzēt?” Nekādu stāstu no sērijas “kā es saķēru kovidu”, un nekādā gadījumā nevienam nejautājiet, kā viņš saslimis. Tas ir vienkārši muļķīgi. Vai jūs kādam jautājat, kā viņš ticis pie hlamīdijām? Vai jūs jautājat, kā rodas bērni? Uzvedieties kā pieaudzis cilvēks.

26. Nejautājiet arī, kāpēc kāds nēsā masku.

Ja cita cilvēka maska dara jūs nervozu, uzlieciet masku arī pats. Ja maska jūs vienkārši kaitina – beidziet ākstīties. Varbūt cilvēkam ir līdz galam neizārstēts bronhīts. Varbūt viņš nākamnedēļ ieplānojis apciemot padzīvojušu radinieku. Varbūt viņš šodien jūtas īpaši neglīts. Galu galā, varbūt viņš tieši tagad ir inficējies ar kovidu. Tā vienkārši nav jūsu darīšana.

27. Ja jums kāds nevērīgi apjautājas, kā klājas, vienmēr atbildiet: “Labi!”

Tā ir neitrāla atbilde, un tā jūs nevienam neuzspiedīsiet savu traumu izraisīto pārdzīvojumu straumi vai garus apcerējumus par tēmu “pasaule sadeg zilās liesmās”.

28. Ja jūs ierunājaties par astroloģiju, bet tas netiek uzņemts ar atsaucību, mainiet tēmu.

Ne visi tic šīm no pirksta izzīstajām nejēdzībām par zvaigznēm, ar ko aizraujaties jūs.

29. Patiesībā laikapstākļi ir lieliska sarunu tēma.

Janvārī Ņujorkā bija +15 °C. Ir par ko parunāt.

30. Nevērsieties pie divām vai vairākām sievietēm ar uzrunu “dāmas”.

No vīrieša mutes tam ir neizskaidrojami apšaubāma pieskaņa, bet citos kontekstos to var uztvert kā nevajadzīgu mēģinājumu simulēt neeksistējošu solidaritāti starp savā starpā nesaistītām sievietēm.

31. Nekad nevienam nejautājiet, kur un par ko viņš/viņa strādā.

Tas ož pēc šķirisma un ir garlaicīgi. Pirms tam izmēģiniet vismaz trīs citas sarunu tēmas.

32. Lidmašīnā nekautrējieties piecelties un nostāties ejā uzreiz pēc nolaišanās.

Lidošana jau tāpat ir pietiekami nepatīkama. Dariet, kas jums jādara, lai justos mazliet ērtāk. Tikai nevajag pa ceļam gāzt no kājām gados vecākus pasažierus.

33. Vienmēr vietā ir piemiegt kādam vai kādai ar aci.

34. Nekad nevienam nesakiet, ka viņš/viņa izskatās kādam līdzīgs.

Vairumā gadījumu ir pilnīgi nepieņemami izteikt savu novērtējumu par cilvēka ārieni kopumā. Nevar taču ballītē sperties klāt pilnīgi nepazīstamam cilvēkam un paziņot: “O, teicama vidukļa un gurnu apkārtmēru proporcija, bet piere gan jums gadījusies tāda uzkrītoši prāva.” Taču tas būtībā ir tieši tas pats “Vai zināt, kam jūs esat ļoti līdzīgs?”, tikai šifrētā formā. “Esmu jūs rūpīgi novērojis,” jūs it kā sakāt, “un, lūk, mans citu prātiem neizprotamais spriedums.” Tagad jūsu novērojumu objektam ļauts pašam tikt skaidrībā, vai tas bijis kompliments vai apvainojums, un, ņemot vērā, ka skaistums ir subjektīvs, šim cilvēkam pilnīgi nav iespējams saprast, tieši ko jūs ar to domājāt, bet jums savukārt – kā viņš to uzņēmis. Nevar taču uzminēt, kā otrs cilvēks uztver salīdzinājumu ar “Bārbru Straisandu jaunībā”.

35. Nekad neizrādiet, ka jūs kādu apbrīnojat.

Izrādot apbrīnu pret cilvēkiem, kurus satiekam, mēs netiešā veidā akceptējam cīņu par statusu, kas gluži kā sērga vajā tik lielu daļu mūsu sociālās dzīves. Mūsos raisa apbrīnu akadēmiskie grādi, profesionālie panākumi, fiziskais skaistums un slava, bet neviens no šiem faktoriem neder par pamatu paliekošam cilvēciskam kontaktam. Pieķeršanās kādam vairo mūsu cilvēcību, bet apbrīns to mazina.

Nelaime tāda, ka apbrīns pret citiem mūs viņiem pakļauj, bet viņus savukārt dehumanizē. Nezinu, vai jums kādreiz gadījies vērot, kā cilvēks, kurš nav sabiedrībā pazīstama persona, sarunājas ar slavenību: tā ir mokoši neveikla aina. “Ierindas” cilvēks parasti izturas iztapīgi un bažīgi, bet slavenība liekas izklaidīga un, šķiet, jūtas neērti.

36. Izvairieties no miglainiem un klišejiskiem eifēmismiem, runājot par savu privileģēto dzīvi.

“Mēs esam nodrošināti”? Lai tas paliek 90. gados, kur šādām frāzēm ir vieta. Runājiet tiešu valodu vai nesakiet vispār neko. Visi jau tāpat būs pamanījuši.

37. Varbūt jūs ar Bobiju [De Niro] esat seni paziņas, taču visiem citiem viņš ir Roberts.

Tas pats attiecas uz Anniju Hataveju un Dženu Lorensu. Iespraust sarunā sabiedrībā pazīstamu cilvēku mīļvārdiņus ir vēl ļaunāk nekā vienkārši bārstīt slavenību uzvārdus.

38. Kad jūs kādā klausāties, nav īstais brīdis domās izmēģināt savu nākamo sakāmo.

Mēs taču redzam, kā jūsu skatiens tādā brīdī kļūst glāžains.

Restorāns, viesības un mājas

39. Pie letes ir par vēlu izvēlēties, ko pasūtīt. Kad pienāk jūsu kārta, runājiet.

Ja stāvat rindā aiz vairāk nekā viena cilvēka, jums ir pietiekami laika, lai izlemtu, ko pasūtīt. Šis nav īstais brīdis īsziņām, plānprātīgiem veselīga uztura padomiem no Tiktok vai darbavietas čata ziņojumiem. Ierodieties kaujas gatavībā un ķerieties uzreiz vērsim pie ragiem. Vienkāršs vārdu savirknējums: “Beigelis ar magonēm un krēmsieru, negrauzdēts.” Darīts. Nākamais!

40. Lai pieklājīgi pārtrauktu garlaicīgu sarunu, iesaistiet tajā vēl vienu tērzētāju duetu un tad pa jezgu neuzkrītoši attālinieties. Jūsu garlaicīgais sarunas biedrs uzreiz redzēs cauri tādiem aizbildinājumiem kā “man jāaiziet uz vannasistabu” vai “es tikai paņemšu sev vēl ko dzeramu”. Savukārt “man tagad jāapsveicinās ar citiem” ir mazliet nežēlīgi.

41. Restorāna maltītē ar vairākiem draugiem vienmēr sadaliet rēķinu vienādās daļās.

Jebkurā restorāna maltītē ļaunākais brīdis ir rēķina kārtošana. Pastāstīšu jums kādu šausmu stāstu. Kaut kad, aptuveni pirms sešiem mūžiem, es kādā garā, laiskā ziemas piektdienā aizgāju pusdienās kopā ar vairākiem darbabiedriem. Brīvprātīgi pieteicos samaksāt rēķinu ar savu kredītkarti ar noteikumu, ka visi pārējie man pārskaitīs savu daļu. Sekoja pilnīgs haoss ar drudžainu rēķināšanu un noapaļošanu turpat pie restorāna galda, un, kad šī kauja beidzot bija izcīnīta, izrādījās, ka esmu palikusi ar vismaz 65 dolāru deficītu. Tagad iedomāsimies, ka rēķins sadalīts vienādās daļās. Ne uz vienu nav palicis ļauns prāts. Toties es līdz mūža galam spēšu nosaukt tos deviņus, kuri toreiz noskopojās, maksājot par savām pusdienām.

42. Taču, ja jūs dzerat, bet es ne, piedāvājieties samaksāt visu dzeramnaudu.

43. Plānojot saviesīgu tikšanos, ir pilnīgi pieņemami norādīt, ka “ierašanās bez partneriem”.

44. Ja plānojat dzimšanas dienu svinēt izbraukumā, enerģiski ziņojiet visiem, ka piedalīšanās nav obligāta. Ne jau visi var atļauties vai vēlas maksāt par biļeti līdz sazin kurienei un atpakaļ un naktsmītni, lai atzīmētu jūsu 31. dzimšanas dienu, – un ne visi vēlas būt spiesti to atzīt.

45. Nerīkojiet ironiskas dzimšanas dienas ballītes.

Tas ir rupji pret cilvēkiem, kuriem tiešām patīk nejēdzīgi vakariņu klubi vai vakariņu teātra šovi ar “viduslaiku” priekšnesumiem.

46. Nemeklējiet ar skatienu sev kādu stilīgāku vai populārāku sarunu biedru. Jebkurā ballītē piedāvājieties promejot nonest līdz konteineram atkritumu maisu.

47. Ja ierodaties ar ēdienu vai dzērienu, jūs to nedrīkstat ņemt atpakaļ uz mājām.

Tā ir dāvana viesību saimniekiem. Un, reiz atnestai, tai jāpaliek.

48. Pie vakariņu galda neienirstiet telefonā.

Ja jums tiešām vajag izmantot telefonu, teiksim, uz kaut ko steidzami jāatbild, nokārtojiet to ātri – iekšā un ārā, neko tālāk nepētot.

49. Vienmēr esiet pirmais, kas dodas mājās.

Vienalga, vai tas būtu birojā vai viesībās, jums jābūt pirmajam, kas tin makšķeres, tiklīdz kaut kas noiet greizi, vienalga, kāda iemesla dēļ. Jūtaties apdraudēti? Saožat sviluma smaku? Laiks ņemt kājas pār pleciem. Nejūtat, ka jūsu klātbūtne kādam kaut ko dod? Virzieties uz durvju pusi. Ja jūs apzināti izvēlaties vienmēr būt pirmais, kas aiziet, tiklīdz situācija vairs nav patīkama, tas var glābt dzīvības un palīdzēt beigt garlaicīgu ballīti citiem, kuri nav tik drosmīgi.

50. Ja jums kāds patīk, pēc kopīgas pasēdēšanas trīs stundu laikā nosūtiet šim cilvēkam īsziņu.

Ja pēc mūsu tikšanās jūs tuvākajās trīs stundās nesaņemat no manis īsziņu, tas ir signāls, ka man kopā pavadītais laiks nesagādāja prieku un jūs mani vienkārši neinteresējat. Vairums manu draugu šādu paradumu nepiekopj, tādēļ parasti es esmu tā, kas sūta īsziņas pēc mūsu izpriecām. Taču atbilde uz šādu apstiprinājumu, ka vakars izdevies, ir vienkārši obligāta. Ja es uzrakstu: “Tas gan bija forši,” – es gribu tuvākās stundas laikā atbildē saņemt: “Paldies, mīļā.”

51. Ja rīkojat viesības, pasākuma mērogus ielūgumā vajadzētu norādīt konkrētos skaitļos.

Kas vienam ir “neliela sanākšana”, kādam citam šķiet “diezgan lielas viesības”.

52. Tas, kurš kopīga ceļojuma plānošanā ieguldījis visvairāk darba, drīkst pirmais izvēlēties sev istabu. Un – jā, neatkarīgi no tā, vai tas ir vieninieks vai pāris.

Istabu izvēlēšanās Airbnb mājā vai dzīvoklī mēdz norisināties vienā no diviem veidiem: 1) kāds pāris aši rezervē sev lielāko guļamistabu, atstājot pārējos plūcamies par citām telpām, vai 2) kas pirmais brauc, tas pirmais maļ (proti, valda anarhija). Abos gadījumos starp draugiem var palikt slepens aizvainojums. Labāk jau iepriekš vienoties, ka tas, kura plānošanas darbam jāpateicas par to, ka ceļojums vispār notiek, izvēlas pirmais. Galu galā, šāda draugu grupas izbrauciena sagatavošana var būt milzīgs un sarežģīts loģistikas darbs, no vienošanās par datumiem un mājokļu un restorānu izpētes līdz rezervēšanai un čata grupas klusējošo dalībnieku trenkāšanai. Ja jums tajā visā ir pasīvāka loma, šis ir labs paņēmiens, kā izrādīt pateicību, un tas praktiski neko nemaksā. (Te būtu jāņem vērā viens izņēmums: ja jūs ceļojat kopā ar cilvēkiem, kuri paņēmuši līdzi bērnus, droši vien nav īpaši jauki sabāzt viņus sevišķi mazā istabiņā.)

53. Ja mājastēvs vai mājasmāte ķeras pie trauku mazgāšanas, tas nozīmē, ka jāiet mājās.

Ballīte beigusies.

54. Ja nakšņojat pie kāda mājās, no rīta vienmēr noņemiet gultas veļu, pat ja mājas saimnieki saka, lai jūs par to neraizējaties.

55. Neapspriediet filmu uzreiz pēc iznākšanas no kinoteātra.

Nekad nevar zināt, kurš nejauši dzirdēs, kā jūs sajūsmināties par negaidīto sižeta pavērsienu vai gānāties par kāda aktiera nepamatoti izslavēto tēlojumu. Pienāk brīdis, kad cilvēkiem jāsamierinās ar faktu, ka viņi uzdursies kādiem spoileriem par vēl neredzētu filmu – taču ne jau trīs minūtes pirms seansa.

56. Ja pazaudējat vai salaužat lietu, ko esat no kāda aizņēmies, piedāvājiet to aizvietot.

Ja nevarat to atļauties, tā arī pasakiet un mēģiniet noskaidrot, vai nevarat vainu izpirkt kādā citā veidā.

57. Nepērciet kāzu dāvanu, ko jaunais pāris nav norādījis savā vēlamo lietu sarakstā.

Toties nauda vienmēr ir ideāla dāvana. Jums šķiet, ka tas ir vulgāri? Padomājiet labi.

58. Ir pieļaujami izmantot kovidu par aizbildinājumu, lai izspruktu no gandrīz jebkādām situācijām. Mēs esam pelnījuši gūt no šī murga arī kādu labumu.

59. Uz priekšu, grābiet ciet to pēdējo kumosu!

Neviens negrib būt tas, kurš pakampj pēdējo vientuļo kroketi vai ieslidina mutē pēdējo austeri no kopējās jūras velšu plates. Vai jūs domājat tikai par sevi? Jūs esat rīma? Gan viens, gan otrs? Nebūt ne. Jūs izglābjat visus pārējos – savus viesus, sevi, viesmīli – no ieilgušās neatrisinātās situācijas, kad uz kopējā šķīvja palicis viens vienīgs kumoss. Pieļaut, ka uz galda paliek kaut kas neapēsts, kamēr apkalpotāji staigā garām galdiņam neziņā, vai nevajadzētu trauku novākt, – tā nav pieklājība. Tas ir vienkārši kaitinoši. Ēdiet ēdienu. Tieši tam tas ir paredzēts.

Darbs

60. Ir pieņemami sūtīt e-vēstules, īsziņas vai tiešos ziņojumus jebkuram jebkurā diennakts stundā.

Tomēr nav nekā ļaunāka kā nejēdzīga īsziņa vai darba čata paziņojums, kas jūs izrauj no miega pustrijos naktī. Nu kāpēc tad jūs paši tā darāt sev pāri? Telefonos un datoros tagad pieejami brīnišķīgi rīki, kas palīdz organizēt darba un ārpusdarba laiku, tajā skaitā – norobežot savu darbalaiku un apklusināt noteikta veida ziņojumus. Mēs paši esam atbildīgi par to, kuras zibošās gaismas un trokšņus ielaižam savā dzīvē. Un šī iemesla dēļ jebkurš drīkst bez bažām jebkurā diennakts stundā nosūtīt īsziņu draugam vai ziņojumu kolēģim. Mēs nevaram veiksmīgi iesoļot nākotnē, kamēr neatzīsim, ka šajā jautājumā atbildība gulstas uz saņēmēja, nevis nosūtītāja pleciem.

61. Pieklājība prasa atstāt savu kameru ieslēgtu visiem Zoom vai Teams sanāksmes dalībniekiem. Un tajās reizēs, kad jums vajag kameru tomēr izslēgt, vienkārši jau pašā sākumā informējiet par to apspriedes rīkotāju vai grupu. Nav jāpaskaidro, kāpēc, – tā ir jūsu darīšana.

62. Bet nezūmojiet no Versaļas pils.

Ja jūsu videozvana fonā redzams bezgalīgs baseins, marmora kāpnes vai skats no jūsu jahtas, sameklējiet vienkārši baltu sienu, tad iespaids nebūs tik vulgārs.

63. Trīs lietas, par kurām darbā nekad nevajag tenkot:

1. Kāds raudājis.

2. Uz kādu sakliegts.

3. Personīga telefona saruna, ko nejauši esat dzirdējis.

64. Ignorējiet savus kolēģus metro.

Par laiku, ko pavadu metro, man labpatīk domāt kā par strēķi, kas pieder vienīgi man. Es zinu, ka objektīvi tā nav taisnība – ka vilciens sastrēgumstundās ir pārpildīts. Un tomēr zināmos ideālos apstākļos rosības pilnais metro ir vieta, kur es varu izkāpt ārpus savas dzīves, neitrāla zona starp mājām un biroju, kur es turpceļā varu palasīt grāmatu, izbaudot miera mirkļus pirms kārtējās kaujas, un mājupceļā pārdomāt aizvadīto dienu. Ja paraugāmies uz to pareizajā gaismā, laiks, kas mums jāpavada ceļā, ir svēta telpa, kurā neviens nedrīkst ielauzties.

65. Ja esat priekšnieks un ieraugāt savus padotos ārpus darba, apsveicinieties ar viņiem laipni, bet īsi. Sirsnīgā tonī apsveicinieties, veltiet piecas minūtes ieinteresētai sarunai (lai parādītu, ka necenšaties aizbēgt), tad pasakiet, ka kavējat, un pazūdiet.

66. Nekomentējiet citu cilvēku pusdienas.

Jūs nevarat iedomāties, cik tas viņiem var būt traumējoši. Es darbavietās mēdzu pārāk uzvilkties, un reizēm tas izlaužas uz āru kā pārmērīgi agresīvs līksms sabiedriskums: man patīk papļāpāt par to, ko citi cilvēki kafetērijā uzliek sev uz šķīvja vai ēd darbavietā. Reiz es kolēģim pateicu: “Nu vai zini, vecīt, tu nu gan tur pie letes esi pasaimniekojis uz pilnu klapi!” Lieki teikt, ka mani gaidīja emocionāla un ļoti atklāta saruna par šī cilvēka ilgstošo cīņu ar ēšanas traucējumiem un to, kāpēc nav labi darīt tā, kā izdarīju, un kopš tā laika es vairs nekad nerunāju par citu cilvēku maltītēm.

67. Atvērtā plānojuma birojā pie sava rakstāmgalda drīkst ēst jebko.

Citi var vienkārši iziet, ja viņiem tas nepatīk.

68. Ja jūs sēžat birojā, jums kājās jābūt kurpēm.

Zeķes nav ļaunākais, ko birojā var ieraudzīt. Kāju pirksti gan.

Pilsētā

69. Ja jūs esat ātrs soļotājs, bet cilvēks tieši priekšā iet lēni, nevelcieties viņam pārāk ilgi, veseliem kvartāliem, tieši aiz muguras. Nokāpiet no ietves un apdzeniet viņu.

70. Pret metro vagoniem un autobusiem izturieties kā pret baznīcas soliem – stāviet vai sēdiet tik dziļi, cik vien iespējams, lai nevienam nevajadzētu rāpties jums pāri. Nedrūzmējieties pie durvīm. Neapsēdieties malējā sēdeklī, atstājot vietu pie loga tukšu. Tad visi varēs iekāpt un izkāpt daudz ātrāk.

71. Nemēģiniet palīdzēt nepazīstamam cilvēkam novietot auto paralēli brauktuves malai.

Nekas tā nenoloba plāno civilizācijas virskārtiņu, atstājot tevi kailu un neaizsargātu, kā nepieciešamība novietot auto pie brauktuves malas. Mums smalkjūtīgi jāļauj cilvēkiem to darīt netraucēti, bez svešām acīm.

72. Vai redzējāt, kā veikalā kāds kaut ko nosper? Nē, neredzējāt. Tas pats attiecas uz pārlēkšanu pāri metro turniketam.

73. Ir pilnīgi pieļaujami izsoļot cauri ainai, ko tobrīd kāds filmē.

Vienalga, vai tas ir Mārtins Skorsēze vai kāds, kurš taisa klipiņu par dienas smukākajām drēbītēm tiktokam, – pilsētas ietves nav viņu īpašums.

74. Droši jautājiet, cik cilvēki maksā par īri.

Tas nav nekas sevišķs. Sarunas par to, cik mēs maksājam par dzīvi dārgā pilsētā, nav nepiedienīgas: tas ir tāpat kā apvaicāties, kā cilvēkam izdevies palikt dzīvam pēc lāča uzbrukuma. Tiešas un godīgas sarunas par īri ignorē pilnīgi nepamatoto tabu, kas attiecas uz naudas jautājumiem vispār. Un tās ir arī aizraujošas. Es tev pastāstīšu par savu īres maksu, un tu man pastāsti par savējo – mēs reaģējam ar dziļu bijību, šausmām vai abu kombināciju.

Bērnu audzināšana

75. Ir pieļaujami apsaukt draugu, bet ne svešinieku bērnus.

Parka dzīves noteikums ir tāds, ka jūsu draugu bērni ir jūsu bērni, bet bērni, kurus nepazīstat, nav – nu nav! (Ja redzat, ka bērnam draud fiziskas briesmas, jūsu pieauguša cilvēka pienākums ir nekavējoties iejaukties, lai kas viņš arī būtu. Taču lielākā daļa bērnu savstarpējo konfliktu viņus nekādā veidā neapdraud, un, ja jums liekas, ka tomēr apdraud gan, tad jūs, visticamāk, vēl neesat daudz laika pavadījis bērnu sabiedrībā un šo mācību ar laiku apgūsiet.)

76. Jūs bērns mācās algebru jau otrajā klasē? Prot lasīt trīsarpus gadu vecumā? Ar šādu informāciju dalieties atturīgi un izlases veidā.

Tas, cik jums gudri bērni, ir lieliska tēma, ko gari un plaši iztirzāt ar otro pusīti, vecvecākiem un bērnu skolotājiem. Ar draugiem (īpaši, ja viņiem pašiem ir bērni) un pat māsām un brāļiem – ne gluži.

77. Padomu došana citiem vecākiem nekad nebeigsies labi.

Katrs bērns ir citāds, un gandrīz droši var teikt, ka citus vecākus jūs aizvainosiet vai nevajadzīgi satrauksiet. Paturiet savas atziņas pie sevis un klusējot izbaudiet pārākuma apziņu par savu lielisko pieeju bērnu audzināšanai.

78. Esiet saudzīgi, izvaicājot jauniešus par viņu plāniem pēc skolas beigšanas.

Jautājums “Kur tu pēc skolas vēlētos studēt?” var pusaudzim nejauši uzjundīt veselu lavīnu sāpīgu tēmu, no kurām viņš vai viņa labprāt izvairītos, tādu kā, teiksim, pašvērtējuma problēmas un ģimenes finansiālais stāvoklis.

79. Sīki un visās neglītajās detaļās iztirzājiet savu bērnu nesenās veselības problēmas, pirms vienojaties par rotaļu pēcpusdienu. Vai viņi pirms trim dienām bija pakļauti iespējamai kovida infekcijai? Varbūt viņiem ir caureja? Stāstiet visu kā pie bikts, un tad lai citu bērnu vecāki paši izlemj – nākt vai nenākt.

80. Skaidri norādiet, kāda tipa dzimšanas dienas ballīti rīkojat savam bērnam.

Vai bērni tiks pabaroti? jā/nē

Vai pieaugušajiem būs jāpaliek? jā/nē

Vai māsas un brāļi drīkst nākt līdzi? jā/nē

Vai tā ir ballīte bez dāvanām? jā/nē

81. Pat ja gaviļnieka vecāki saka “bez dāvanām”, tās tik un tā tiek gaidītas.

82. Ja sabiedriskā vietā raud mazs bērns, nevajag iznīcinoši blenzt uz viņa vecākiem.

Viņi labi zina, ka viņu mazulis raud.

Soctīkli un īsziņas

83. Ja jūs esat no tiem cilvēkiem, kas ar “ha-ha-ha” atbild uz īsziņām, kas tiešām uzjautrina, nerakstiet vienu vienīgu “ha”, ja joks nešķiet smieklīgs. Šāds pēkšņs kritiens jūsu izrādītās atzinības līmenī otru var ļoti apbēdināt. Vidusceļš – “ha-ha” – vai īss “LOL” būs laipnāka atbilde.

84. Nešķirstiet savu draugu vai paziņu foto galeriju.

Ja kāds pasniedz savu telefonu, lai parādītu konkrētu attēlu, savaldiet īkšķi. Protams, jūs esat draugi, taču domājams, ka šis cilvēks izvēlētos jums nerādīt savu dzimumzīmju tuvplāna attēlus, īsziņu klaču ekrānuzņēmumus vai 200 neizdevušos viņvakar uzņemtā kailfoto variantus.

85. Neizmantojiet instagrama stāstus, lai noskaidrotu, ar ko draugi nodarbojas, kad izvēlas nepavadīt laiku kopā ar jums.

86. Nepozējiet un nerunājiet kā influenceri, ja jūs tādi neesat.

Sociālie tīkli izmanto atpazīstamas formas, jo tās sasniedz noteiktus mērķus.Jūtūberi atvadās ar “miera zīmi” un vārdiem “neaizmirstietielaikot un abonēt”, jo tas nostrādā. Bet tie ir biznesa cilvēki. Jūs esat īsts cilvēks. Skaņa, attēls un teksts ir jūsu pašizpausmes palete. Kāpēc neizmantot šīs platformas, lai saprastu, kā labāk izteikties, nepatapinot frāzes un žestus no citiem?

87. Nav jāreaģē ar sirsniņām uz privātajām ziņām vai komentāriem, kas neprasa īpašu atbildi.

Mēs te runājam par viena vārda reakciju uz jūsu ievietotajiem attēliem vai stāstiem (“smuki!”, “ha-ha!”) vai pat tikai sirds emocijzīmi. Ir pilnīgi pieņemami uz tādiem reaģēt, ja to patiešām vēlaties, taču varat justies brīvi un nedomāt, ka to no jums gaida. (Tas pats attiecas uz reakcijām uz jūsu īsziņu.)

88. Svaigas pikantas tenkas domātas tikai balss ziņojumiem, nekādā gadījumā – īsziņām.

Kad jums (ak debestiņ!) stāstāms kaut kas neiedomājams (tu neticēsi!) un jūs (nē, nopietni?!) vienkārši nevarat sagaidīt (es esmu nost!) iespēju izstāstīt to klātienē, ir pilnīgi skaidrs, ka to nedrīkst darīt rakstiski. Īsziņas ir pārāk viegli iemūžināt ekrānuzņēmumā un pārāk garlaicīgi rakstīt.

Mani noteikumi

89. Apsēdieties un atbildiet uz e-vēstuli, kaut vai ar gada nokavēšanos.

Un esiet godīgs attiecībā uz faktu, ka tik ilgi esat to ignorējis.

90. Īsziņu amnestija stājas spēkā pēc 72 stundām. Kad tās pagājušas, jums vairs nav nekādā veidā jāatsaucas uz veco īsziņu, kad atsākat saziņu ar tās adresātu.

91. Ja jums patīk kaut kas, ko dara draugi, reklamējiet to soctīklos.

Nav svarīgi, vai jums ir daudz sekotāju. Tas ir pozitīvs žests, tas prasa pussekundi, un tas ir daudz svarīgāk, nekā jūs varat iedomāties.

92. Bet neuzbāzieties draugiem (vai, vēl ļaunāk, kolēģiem) ar lūgumiem, lai viņi reklamē jūs, – un neaizmirstiet, ka daudzi cilvēki vienkārši nedzīvo šādu internetdzīvi.

93. Atrodiet savu īsto atvadu frāzi un pie tās arī palieciet.

Iniciāļi ir pārāk strupi, “sveicieni” – garlaicīgi, “visu gaišu” – lecīgi. Apstākļa vārdiem – “steigā”, “sirsnīgi”, “saulaini” vai “mīļi” – piemīt zināms šarms, taču tie jāizvēlas diezgan rūpīgi. No “visu labu vēlot” līdz “ar sirsnīgiem sveicieniem”; galvenais – palieciet uzticīgs pats sev.

94. Apstiprinājumu par izlasīšanu var pieprasīt tikai medicīniskās ārkārtas situācijās.

Kaut arī var samērā droši pieņemt, ka vairums cilvēku, kas jaunāki par 50 gadiem, savam telefonam pievienoti ar nabassaiti, tomēr psiholoģiski nav vēlams sagādāt sev uzskatāmu pierādījumu, ka viņi jūsu ziņojumu redzējuši, bet izvēlējušies atstāt bez ievērības.

95. Jums jālūdz atļauja, ja vēlaties publiskot savu sarunu ar kādu draugu.

Bez atļaujas nav pieļaujami nekādi ekrānuzņēmumi, nekāda kopēšana un ielīmēšana. Un fotogrāfijas? Par tām jālūdz atļauja trīs eksemplāros.

96. Neapberiet draugus ar īsziņām.

Cilvēki šo saziņas formu izmanto dažādi. Ir pieļaujami par to parunāt. Pār jums gāžas īsziņu lavīna? Ja ar kādu draugu nesakrīt ritms, mēģiniet ieminēties: “Es nesūtu īpaši daudz īsziņu” vai: “Darbā, kad nav tik daudz laika, es nemēdzu sarakstīties.”

97. Neievietojiet sociālajos tīklos sēru vēstis par mirušām slavenībām.

“Tikai vislielākie kretīni divas minūtes pēc kādas slavenības nāves saliek soctīklos viņu fotogrāfijas,” nesen instagramārakstīja Kīts Maknalijs. “Tas nav cieņas apliecinājums nelaiķim; tas ir mēģinājums pieglaimīgi piekabināties pie slavena cilvēka vārda. Tās ir šo pretīgo nekrofilu 15 slavas minūtes.” Mēs sliecamies tam pievienoties: ja vien Deivids Krosbijs tiešām nebija jūsu tēvocis, brālēns vai kaut kas tamlīdzīgs, atturieties no sēru apliecinājumiem.

Saīsināti no The Cut, 2023. gada 2. februārī

Autores: Eimija Sedarisa, Lorena Santo Domingo, Leila Gohara, kā arī Mēriama Aldahi, Marisa Karola un citi.