teksta analīze

Ansis Ziemelis

Mācītāju dzimumaudzināšana

Pirms vairākiem gadiem manās rokās nonāca teksts, kuru pavadīja norāde, ka tas nav paredzēts publiskošanai. Un man pat prātā nevarēja ienākt, ka to vajadzētu publiskot. Taču šobrīd, kad visā pasaulē atbalsojas skandāli, kas saistīti ar garīdzniecības seksuālo uzvedību, es domāju, ka pienācis laiks pievērst plašāku uzmanību šim dokumentam, kas apliecina, ka par to ir domāts. Šī teksta sākumi meklējami mācītāja, filozofijas bakalaura un teoloģijas maģistra Gunta Kalmes lekcijās topošajiem luterāņu mācītājiem Lutera akadēmijā, kur viņš lasīja lekciju kursu Pastorālteoloģija (tas ir teoloģijas atzars, kas nodarbojas ar principiem, pēc kuriem savā dzīvē, rīcībā un uzvedībā jāvadās mācītājiem). Šajā kursā tika skarti daudzi garīgi jautājumi, un tika arī nolasīta lekcija Attiecības ar draudzes locekļiem — sievietēm. Teksts, par kuru runāju, ir šīs lekcijas konspekts, ko lektors Guntis Kalme izdalīja klausītājiem. To nododot atklātībā, esmu rūpīgi saglabājis saīsinājumus, pasvītrojumus, kodus un terminoloģiju. Izlaidumi iezīmēti ar (..), manas piezīmes saliktas mazākiem burtiem.

Izmantotie saīsinājumi:
B-a — Baznīca
c-sks — cilvēcisks
dr-e — draudze
D-s — Dievs
ev-s — evaņģēlijs
kr-i — kristīgi
MA-s — Mācītāja Amats
m-s — mācītājs
p-i — patiesi
sab-a — sabiedrība
s-e — sieviete
sex-i — seksualitāti; seksuāli
sm-u — smadzeņu
tel-s — telefons
uzt-as — uzticas; uzticības
v-is — vīrietis

“Sab-a apsēsta ar sex-i, dara to viegli pieejamu, par preci. 20% no ASV m-iem pārkāpuši laulību.” Tas, ka “būt apsēstam” ir tehnisks termins, kas izsaka īpašu dēmona iedarbību uz atsevišķu cilvēku un tradicionāli to nevar attiecināt uz tādu sociologu izdomātu un žurnālistu uzturētu lietu kā “sabiedrība”, liedz ar pilnu pārliecību apgalvot, ka “sab-a” ir sabiedrība. Iespējams, ka ar “sex-i” jāsaprot “seksualitāti”, lai gan to, kā jebkuru vispārīgu jēdzienu, ir grūti padarīt par preci.

Teksta turpinājumā ir citēta apustuļa Pāvila 1. vēstule tesaloniķiešiem (4:3-5):“Jo tāda ir Dieva griba — lai jūsu dzīve būtu svēta. Atturieties no netiklības! Zinait, ka ikvienam jāglabā sava miesa svētumā un godā, bet ne kaislē un kārībā, kā to dara pagāni, kas nepazīst Dievu.” No tā tiek secināts, ka “mēs varam (spējam) pakļaut un apzināti kontrolēt savas sex-ās tieksmes.”

Pēc šī ievada sākas pirmā daļa Nevainīgs sākums.

“M-am savas kalpošanas dēļ bieži ir ilgstoši jābūt kopā ar s-i dr-ē. Iespējams, ka šis apgalvojums izriet no pieredzes, ka lielākā daļa draudžu locekļu ir sievietes, bet lielākā daļa mācītāju — vīrieši, taču tieši tādēļ vēl tikai jāsaprot, kāpēc “mācītājam ir ilgstoši jābūt kopā ar sievieti draudzē”? Būtu dīvaini, ja m-s neizjustu normālas c-skas simpātijas un kr-i-sirsnīgu attieksmi pret saviem līdzstrādniekiem. Celsmīga kopēja kalpošana, augstas un kr-i cildenas jūtas utt. “Kad vien 2 c-i kopīgi strādā viena mērķa sasniegšanai ar vismaz kaut kādu veiksmi, kā tas ir m-am ar dr-es locekli, ārstam ar pacientu, tur neizbēgami izraisās savstarpējas biedriskuma un sirsnīguma jūtas. Ja šie 2 c-i ir pretēja dzimuma un nav pārlieku atšķirīgi, sirsnīguma jūtas gandrīz vienmēr iegūst seksuālu nokrāsu.” Citāts no: N. Lehrman, The normality of sexual feelings in pastoral counseling, Pastoral Psychology, vol. II, Nr. 105, 49. Dzimums ir neizdzēšams faktors c-u attiecībās, jo c-i ir dažādu dzimumu piederības. Tas ir tikai laika un komunikācijas intensitātes jautājums. Iesākas ar p-i kr-ām jūtām, līdzjūtības, līdzcietības utml., vēlēšanās p-i un nesavtīgi palīdzēt. “Jums ir nepieciešams kāds, kas Jūs ļoti mīlētu. Es tas nevaru būt.” Šķiet, ka autors pārsteidzīgi jauc mācītāju ar ārstu psihoterapeitu. M-i ir principiāli pieejami šai problēmai:

— M-a kalpošana, kas liek būt c-u vidē, sastapties, pienākums palīdzēt — viss rada iespēju sex-ai tuvībai. Ir viedoklis, ka dievkalpojums, kurā nav vismaz desmit vīriešu, pats par sevi uzskatāms par seksuālas tuvības ārējo formu.

Rūpēties par c-u, bet nepārkāpt intimitātes robežas. “V-im ir labi s-ei nepieskarties”. Kad c-i nāk meklēt palīdzību, tie redz mūsu simpātijas, iejūtību apvienotus ar garīgu autoritāti. C-i domā, ka m-s ir drošs c-s, ar ko būt kopā, gatavi darīt gandrīz jebko, ko m-s sacīs, jo cer, ka m-s rūpējas par viņa labklājību. Paliek neskaidrs, kāpēc mācītājiem jārūpējas par cilvēka labklājību, nevis, teiksim, par viņa vai viņas dvēseles glābšanu vai kļūšanu par cilvēku. Par sex-i atbild tā pati sm-u puslode, kas par reliģiskiem pārdzīvojumiem. Adrenalīns, kas veidojas ck-ā, ir ar tendenci pāriet uz sex-u aktivitāti. Harizmātu m-iem 6. b-a problēma ir biežāka, jo sajūsmināti izteic savu t-u). Kā teica R.Š., ja jau par to atbild tā pati smadzeņu puslode, tad viņa lai arī atbild. Kad ilgstoši nav atrisinātas attiecību problēmas ar savu sievu, rodas kārdinājums apmierināt savu sex-i ar citu s-i. Psihoterapijā pazīstams pieņēmums, ka sekmīgas ģimenes dzīves atslēga ir apmierināta seksualitāte. Savukārt svētais Augustīns uzskatīja, ka jebkurš “dzimumakts”, kas satur vēlmi izvairīties no bērnu ieņemšanas, ir nešķīsts.

Simptomātika.Iespējams, ka zemāk minēti simptomi nepareizām attiecībām ar draudzes loceklēm. Kārdināti lietot pornogrāfiju (maskētā pieejamība — internets). Iespaido savu apziņas stāvokli, ievaino sevi garīgi — neveselīgi uzbudinājumi, no kuriem pēc tam grūti atbrīvoties, + vainas apziņa + grēka važas (bieži līdzās pornogrāfijas aplūkošanai notiek arī masturbācija). Iespaido arī to, kā pēc tam redz un vērtē pretējo dzimumu principā. Dozas pieauguma nepieciešamība, lai izsauktu vismaz to pašu uzbudinājuma pakāpi — iestājas adikcija. Lai gan atkarība no pornogrāfiska rakstura materiāliem, tāpat kā no alkohola, azartspēlēm, narkotikām, darba un saldumiem, jau zināmu laiku psihoterapijā tiek uzskatītas par novirzēm, zinātnieki joprojām nav noskaidrojuši nedz to, kas ir pornogrāfija, nedz to, kā tieši tā iespaido dažādu cilvēku attieksmi pret pretējo dzimumu. Vēlme redzēt viņu, sāk norunāt tikšanos, pat ja nav īpašas nepieciešamības pēc tā, vai ja mākslīgi piemeklē iemeslus; jautājumus, kurus varētu atrisināt pa tel-u, cenšas risināt personiskā sastapšanās reizē. Ja apzināti vēlas būt kopā ar viņu. Nav pamatots, kas notiek tad, ja mācītājs ir neprecēts vai meklē sievu, bet nav devis solījumu saglabāt šķīstību — vai arī tad visas šīs darbības ir simptoms “nepareizām attiecībām”? Pagarina sastapšanās laiku vairāk kā nepieciešams, sastapšanās ne tikai ofisā, bet jau ārpus tā, motivējot ar kādu izdomātu vajadzību vai beigās jau bez tās. Emocionālā manipulēšana ar m-u pašu, pieļauj tikt kontrolētam no s-es jūtām, baidās no viņas jūtu eksplozijas, asarām utt. un savas nevarības viņas spēlētās nevarības priekšā. Kad ir kļuvis emocionāli atkarīgs, adiktīvs, tad baidās zaudēt šīs attiecības, par kurām pat pats var racionāli zināt un saprast, ka tās viņu pazemo un degradē morāli un profesionāli. “Kam pieder jūtas, tam pieder c-s pats.” Ja ir vajadzība “tikai redzēt”, “tikai vēl šo brīdi”, “tikai dzirdēt viņas balsi” utt., tā ir adikcija. Vajadzība piepildīt to maksās viņa morālo un profesionālo identitāti. “Mācītāju morālā identitāte” ir augstākajā mērā neskaidrs jēdziens. Nav arī skaidrs, kāpēc primitīva iemīlēšanās situācija tiek uzskatīta par “emocionālu adikciju”. Vaicāt sev: “vai viņa ir pievilcīga?” pie-vilcīga. Tiek doti it kā nejauši signāli: “Jūs esat pievilcīgs v-is!” — “Jūs arī!” — tā ir jau saspēle. Tas ir signāls, ka šādi iespējams kontaktēt, koķetēt un flirtēt. Var pārprast, jo atbildi “Jūs arī!” var viegli saprast kā homoseksuālu attiecību sākumu. Kad sarunās pievēršas sex-ai tematikai bez īpašas vajadzības. Te būtu svarīgi noskaidrot, kad tad mācītājam ir īpaša vajadzība runāt par seksuālu tematiku. Ar to parāda, ka ir sex-a interese par viņu. Sāk runāt par savām laulības problēmām — signāls, ka varam iesākt veiksmīgākas attiecības, jo mana laulība ir neveiksmīga, tātad attaisnojošs iemesls mūsu attiecībām.

— Fantāzijas (nomoda un pusnomoda, sapņi) par kopīgām sex-ām attiecībām. Jārēķinās ar pieļāvumu, ka šos sapņus ir iedvesuši ļaunie spēki?

— Fizisks pieskāriens bez nepieciešamības — rokasspiediena vietā apķeršanās, ciešāk līdz kamēr berzējas viens gar otru. Erogēno zonu un dzimumorgānu tīša aizskaršana. Acīmredzot tiek runāts no zināmas pieredzes vai zināšanu pozīcijām. Apskāvieni, ja vispār — tad tikai publiski, visus klātesošos, nevis tikai dažus (faktiski — dažas); tikai “A” tipa apskāviens. Diemžēl nekļūst skaidrs, kas ir “A” tipa apskāviens. Teiksim, tāds kā Brežņevam ar Honekeru? Ja sajūt s-es krūtis un/vai piebriest dzmumloceklis — nepārprotams signāls par nepareizām attiecībām. Saskaņā ar svēto Augustīnu, negribēta “dzimumlocekļa piebriešana” nav vis simptoms nepareizām attiecībām, bet sacelšanās pret Dievu sekas — kopš tā brīža vīrietī ir daļa, kas saceļas pret viņu, — kad nevajag, ceļas, kad vajag — neceļas. Pirms tam to varēja kustināt tāpat kā roku.

C-skās intimitātes progress (seksuālā pievilcība, kas, ja netiek pārtraukta, beidzas ar dzimumaktu):

1) acs uz ķermeni; 2) acs pret aci (acu kontakts); 3) balss ar balsi; 4) roka (kā plauksta) ar roku; 5) roka un plecs; 6) roka ap vidukli; 7) mute ar muti; 8) roka pie galvas; 9) roka pie ķermeņa; 10) mute pie krūts; 11) roka pie ģenitālijām; 12) ģenitālijas pie ģenitālijām.

Par nožēlošanu jāatzīst, ka šis tomēr ir stipri reducēts vai nepilnīgs uzskaitījums. Viduslaiku penitenciārijos — grēku un tiem atbilstošo soda mēru sarakstos — garīdznieki bija daudz reālistiskāki un ar diferencētu attieksmi pret vaginālām, anālām un orālām darbībām, sevis aizskaršanu otra klātbūtnē, darbībām, kas sagādā baudu, un tādām, kuras tiek darītas piespiedu kārtā utt.

Pievilcīguma (sex-ā pievilcība — uzmanības piesaiste, kas tieši atkarīga no piederības pie pretējā dzimuma) faktori:

Permanentais:
personiskā sievišķīgā fiziskā skaistuma ideāla ieraudzīšana konkrētajā s-ē. Piesaista relišeri. Kāds no aptaujātajiem to pateica ļoti tieši: “Es esmu v-is, tu esi s-e!” (..)

Mainīgie, situacionālie:
Sarunas par sex-u tēmu. Vēlme runāt par savām iepriekšējām sex-ām pieredzēm, exhibicionisma tendences, kas kairina klausītāju ar savu implicīto pieejamību. (..) “Kad saruna ievirzījās par sex-iem jautājumiem un aktivitātēm, es klausījos rūpīgi un iedomājos sevi viņas situācijā. Mana iztēle mani novietoja tur, viņai līdzās.” Šeit jāatzīst, ka viens no galvenajiem iemesliem norobežota biktskrēsla ieviešanai baznīcās bija savstarpēji tuvības mēģinājumi grēksūdzes laikā.

Svarīgu vajadzību apmierināšana. Padomdevējs iedomājas, ka viņš palīdz apmierināt svarīgas s-es vajadzības. Viņš var iedomāties, ka s-e ir atkarīga no viņa palīdzības, izpratnes un atbalsta viņas personības krīzes laikā. Parādās vīrišķas jūtas — aizsargāt viņu, būt par plecu. “Esmu vienmēr bijis piesaistīts pie tām s-ēm, kas spēlējušas spēli, ka tām vajadzīgs kāds, kas aizsargā tās.” Vīrieša psihe ar lielu gatavību atsaucas uz s-i, kurai ir nepieciešamība pec v-a palīdzības. Diemžēl “vīrieša psihe” izklausās pēc vīriešu šovinisma, tāpat kā pieņēmums, ka dvēselei piemīt dzimums.

Sex-a pieejamība. Sex-u (pat neviļus) rada uztvērums, ka šī s-e ir sex-i pieejama jebkuram un varbūt pat m-am īpaši. Sex-ais signāls varbūt ir implicīts, zemteksta, bet kādreiz ļoti tiešs. Fiziskās izģērbtības pakāpe apģērbā. Jāatceras, ka 9. gadsimta vidū viena no baznīcas sinodēm izdeva lēmumu, ka garīdznieku tērpam ir jāsniedzas vismaz pāri ceļiem. Apakšveļa, kā zināms, tika izdomāta vēl daudzus gadsimtus vēlāk un izraisīja ne vienu vien teoloģisku strīdu. S-e var pieļaut kādu sex-u intimitāti, ja v-is uzņemtos iniciatīvu. “Atkausē” tikai ar savu kairinošo klātbūtni vien. Ja iedarbojas 1. [permanentais], tad pat jau viena situacionālā faktora klātbūtne var ļoti intensificēt pievilcību.

Pretošanās sex-iem kārdinājumiem.

— Atzīt, ka varu tikt kārdināts (..).

— Atziņa: “Varu izdarīt ko aplamu, muļķīgu, savam MA-am ko neatbilstošu, jo esmu grēcīgs.”

— Jāuzmanās no tā, kas apmeklētājā ir pievilcīgs, kas mani sex-i uzbudina (mati, lūpas, acis, augums utt.) Neskaidrs izteikums, jo ir problemātiski uzmanīties no acīm, matiem, lūpām, auguma utt.

— Kārdinājuma apstākļos vienmēr ir izvēle, tā nav nepārvarama stihija. (..) C-s nav seksuāls robots, kas nevarētu kontrolēt savu uzbudināmību. Aktīvi pretoties kārdinājumam. Silta nevis auksta duša (sex. uzbudinājums relaksējas). Taču puritāņu izdomātie kārību apkarošanas līdzekļi visi kā viens iesaka ledaini aukstu ūdeni kārību nomierināšanai.

— Praktizēt garīgo disciplīnu. Savstarpējas aizlg-as, un savstarpējas atskaites; privātbikts, sakars ar garīgo tēvu. (..) Mēs kā m-i parasti saviem aprūpējamiem iesakām sadraudzību ar citiem un meklēt palīdzību pie citiem, bet paši sevi nez kāpēc uzskatām par “vientuļajiem reindžeriem”, kas spēj savus pretiniekus — kārdinājumus uzveikt vieni paši. Vajag kādu, kas var man pavaicāt tieši: “Vai tu tiec kārdināts sex-i?”

— Profesionālā attiecību disciplīna. Stingri uzskati — kas ir pareizi un kas ne.

— Džentlmeniska attieksme pret s-i — jā; flirts — nē. Tas ir kauns sagraut savu kalpošanu, apkaunot ev-u, sagraut savu ģimeni 15’ [minūšu] baudas dēļ. (..) Ja sarunas ieilgst 2-3 stundas, tas ir signāls neprofesionālu attiecību (ārpuspastorālu attiecību) sākumam. (..) “Bija patīkami apzināties, ka šī inteliģentā, skaistā, pievilcīgā, labklājīgā utt. (citiem esošiem un neesošiem tikumiem apveltītā) s-e meklē manu palīdzību. Es biju uzpūties kā liels dirižablis. Viņas klātbūtne bija tik patīkama, ka man trūka dūšas to pārtraukt.” (..) Ja attīstās problēmas — “nevaru vairs Jums palīdzēt, ieteikšu Jums citu m-u”. Slimnieci gultā — tad, ja kāds ir klāt. Precētu s-i vislabāk apmeklēt viņas vīra klātbūtnē. Izvairīties no familiaritātes ar s-ēm. “S-i ir labi neaizskart.” (Ne vairāk kā to prasa etiķete, un tā prasa ļoti nedaudz.) Tas ir saprotams burtiski!

— S-es ar morāli apšaubāmu stāju labāk pieņemt vēl kāda cita klātbūtnē.

— Koncentrēties uz Filip. 4:8 “Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!”Šī teksta būtisks trūkums, bet arī simptoms ir tas, ka bagātīgās kristiešu askētiskās literatūras vietā mācītājs Guntis Kalme, apmācot jaunos mācītājus, balstās uz “modernās” (pirms gadiem trīsdesmit) psiholoģiskās un psihoterapeitiskās prakses atziņām. Amerikāniskā (šī vārda sliktākajā nozīmē) pieeja, leksika un situāciju apraksts liek domāt, ka kristiešu draudzes vietā tiek domāts par help yourself (palīdzi pats sev) un feel good (jūties labi) pasauli. Vienīgā uzskatāmā atšķirība ir tā, ka psiholoģisko vienkāršošanu pavada paškontroles ambīcijas, taču piedāvātajos “atbalsta faktoros” iekšējā darba vietā tiek uzdotas sociālās un psiholoģiskās konvencijas. Nāk prātā franču matemātiķa Blēza Paskāla teiktais: “Tas, kurš grib kļūt par eņģeli, kļūst par dzīvnieku.”

Raksts no Septembris, 2002 žurnāla