Daniela Zacmane

Lepnums un aizspriedumi, 1995


Saimons Langtons

Lepnums un aizspriedumi, 1995

Pride and Prejudice, Simon Langton


Jāpārvar aizspriedums, ka pamatīgus un labus romānus nav iespējams vai nevajag ekranizēt. No diviem labumiem (grāmatas un filmas) kāpēc gan neizvēlēties abus. Sešas televīzijas filmas sērijas veidotas ar cieņu pret Džeinas Ostinas romānu (atkal gribas salīdzināt). Pats labākais – skatītājam jāklausās gari dialogi. 90. gados acīmredzot montāžas režisori un operatori bija savaldīgāki: smalkie eifēmismi, alegorijas un epiteti, skatieni un mājieni tiek iznesti “līdz galam”, tie netiek pārtraukti, neviens nebaidās nogarlaikot skatītāju. Saturiski, skaidrs, filmas galvenā problēma ir, kā labi izprecināt piecas Benetu ģimenes meitas. Pateicoties elegantajai valodai, citu aprunāšana kļūst par raksturu iztirzājumu, pavedināšana – par nobīdi no tikuma, bet laulību aprēķins izklausās pēc skumjas laikmeta uzspiestas nepieciešamības. Varētu padomāt: kāpēc gan skatīties filmu, ja tās galvenais tikums ir valoda? Vispirms jau mistera Dārsija, tas ir, Kolina Fērta, dēļ (man viņš patīk visās filmās, tur nu neko nevar darīt). Un vēl. Reizēm nepieciešams atgādinājums, ka labais tiek atalgots un ka iespējama arī skaista un veiksmīga laulība (tas ir, divas). Vārdu sakot, mīlestības dēļ.

Raksts no Augusts 2022 žurnāla