Ieva Lešinska

Tedžu Kouls "Melnais papīrs: rakstot tumšos laikos"

black.jpg


Tedžu Kouls

Melnais papīrs: rakstot tumšos laikos

Čikāga un Londona: The University of Chicago Press, 2021


“Atsakieties no ierastās arēnas un pārceliet cīņu uz citurieni. Atsakieties ēst kopā ar ienaidnieku, atsakieties barot ienaidnieku. Atsakieties piedalīties krīzes loģikā, atsakieties reaģēt uz tās provokācijām. Atsakieties ignorēt ieslodzīto, spīdzināto un deportēto likteni. Atsakieties ļauties varas demonstrāciju valdzinājumam. Atsakieties no pūļa. Atsakieties spēlēt, atsakieties no apsūdzībām, atsakieties no nevērības, kas ir nogalināšana ar citu vārdu. Un, kad jums saka, ka nevarat atteikties, atsakieties arī no tā.” Šāds dedzīgs aicinājums, kas ir gluži kā pārņemts no Timotija Snaidera grāmatas “Par tirāniju”, izskan amerikāņu rakstnieka un fotogrāfa Tedžu Koula eseju krājuma pašā noslēgumā un ir savā ziņā netipisks. Koulam raksturīga rūpīga iedziļināšanās jebkurā lietā, parādībā, cilvēkā, izmantojot visus jutekļus – šajā ziņā viņš atgādina Džoisu. Piemēram, Lampedūzas salā, kur viņš sastapis migrantus, redzējis līķus un cilvēku pamestos atkritumu kalnus, vislielākais trieciens, kas viņam beidzot liek izplūst asarās, ir smaka, kura nāk no kaudzē sakrautajām migrantu laivām. Bet grāmatā ir ne tikai šausmas, tur ir arī Anna Kārsone, V. G. Zēbalds, Edvards Saīds, Džons Bergers, kuri palīdz Koulam tvert pasauli sarežģīti un bez naivām ilūzijām.

Raksts no Februāris 2023 žurnāla