Borovkovs ēd

Ja runā par ēšanu, tad jāsaka — to lietu saraksts, ko es neēdu, ir daudz lielāks nekā to, ko ēdu. Es neēdu absolūti neko no ūdens produktiem — zivis, visus tos rāpuļus un citas ūdens preteklības — tā ir viena liela grupa. Man lielas grūtības sagādā kaut vai iedomāties, ka var ēst gliemežus, sliekas un tamlīdzīgi. Vai! Otra liela neēdamo lietu grupa ir sakņu sautējumi — visādi vārīti burkāni, bietes. Tas pat ļoti karstā laikā man uzdzen drebuļus.

Tiktāl par neēšanu, bet tomēr — par ēšanu?

Esmu pilnīgākais piena produktu fans un labāku piena produktu kā Latvijā nav nekur. Pirmais, ko man gribējās darīt, atbraucot no Parīzes — man gribējās kārtīgi paēst. Arī Londonā es nevarēju kārtīgi paēst...

Nekur nevarēja dabūt piena putru?

Nē, putras es arī neēdu — varu vienu krējuma ķoci iegriezt iekšā, vai puspaciņu sviesta — tāda ļoti svaiga sviesta, kam ir sava garša. Smaržīga. Praktiski nelietoju sāli.

Viena no manām lielākajām nenormālībām (kā to normāli cilvēki no malas vērtē), ir iespēja palutināt sevi ar karstu piena zupu, kam var pieliet aukstu nevārītu pienu.

Ar šausmām domāju, ka pienāks diena, kad es to nevarēšu atļauties — palikšu resns...Tad nu es tveru mirkļus un ēdu tagad, cik var.

Rubikam ļoti garšo saldie.

Lūdzu, nepieminiet man šo cilvēku!

Ņemot vērā to, ka es cilvēkiem ļoti maz ticu — es neriskētu ēst ārpus mājas, nezinot, kas katrā saldajā, ko var nopirkt, teiksim, kafejnīcā, sastampāts iekšā. Vēl tramīgāk es izturos pret dažādiem salātiem un maltās gaļas izstrādājumiem. Vispār, man ir ļoti izteikta garšas izjūta, es momentā jūtu, ja produkts nav svaigs. Es labprāt ēdu treknu saldējumu, labas šokolādes konfektes, īpaši gaišās.

Vai bieži ēdat ārpus mājas?

Galvenokārt. Jā. Faktiski jā.

Un kur?

Šeit ir vairāki apsvērumi, viens no tiem — virtuvei ir jābūt ļoti labai. Perfektai! Arī produktiem jābūt perfektiem un cenai samērīgai. Ir vairākas vietas, kur es parasti mēdzu iet, bet absolūtā topā ir Ķirsons ar Vērmanīti un Krasta ielas kompleksu. Taču ir arī slikti piemēri, viens no tiem — Otto Švarca restorāns, kur mani vienkārši nošokēja ar to, cik slikta var būt virtuve — neattaisnojami dārga un slikts serviss — nav labi. Ļoti labas virtuves savukārt ir abos armēņu krogos — Rūpniecības un Miera ielā.

Un kur tad pārējie armēņu restorāni?

Uzskatām, ka to nav. Man ir tā — ja esmu aizgājis no kāda restorāna projām un nolēmis tur vairs neatgriezties, tad — tā nav. Starp citu, labā līmeni tiek turēti visi trīs Žagara restorāni — gan Ozīriss, gan abi Berga Bazārā.

Grieķu restorāns...

Tas vispār ir atbaidošs! Nejauši biju tur iemaldījies... Samērā laba, bet vienveidīga ir Kolonna Doma laukumā. Uz Čarlstonu var iet, ja ir daudz laika — tur dzīve apstājas, viss notiek tik lēni. Vienmēr jāņem vērā restorānā esošā noskaņa, kvalitātes atbilstība cenai, tas, kā darbojas oficiants, un lai nebūtu šķība dzīvā mūzika.

Vai jūs varat minēt kādu neaizmirstamu ēdienreizi ārzemēs?

Vienas vakariņas ar jaunajiem krieviem Ženēvā. Tā nu bija reize, kad mani ir nomākusi liela neērtības sajūta — kā gan es esmu gadījies šajā kompānijā?

Un kā jūs gadījāties?

Biznesa sarunās... Pirmkārt, es biju pārguris no drausmīgās jēlās lamāšanās, jo pats nekad nemēdzu lamāties. Otrkārt, no pārlieku lielās uzmanības, ko šī kompānija izraisīja apkārtējos cilvēkos ar to, kas notiek pie galda. Rēķins vien bija pārdesmit tūkstošos Šveices franku un katrs oficiants dabūja vismaz 100 dolārus dzeramnaudā.

Lielākā summa, ko esat maksājis par pusdienām?

Ir tā saucamās biznesa pusdienas, parasti ļoti negausīgas un tur tiek tērētas lielas naudas summas, reizēm pat pāri 1000 latu robežai. Pie tam jāatzīmē — reizēm pilnīgā nejēgā, jo pats piederu pie cilvēkiem, kuri ar lielu pietāti izturas pret naudu, kas tiek tērēta ēšanai. Un šeit man liekas — johaidī, ir tāds aforisms: kad atnes restorāna rēķinu, tad parādās pietāte pret mājas virtuvi.

Kādas lietas atrodas jūsu ledusskapī?

Slēgta tēma. Māja ir slēgta tēma, ieskaitot ledusskapi, kurš tajā mājā, iespējams, ir.

Ja kāds jums teiktu, ka pienākusi jūsu mūža pēdējā ēdienreize, tad kur jūs to ieturētu un kādā kompānijā?

Es droši vien šo ēdienreizi izlaistu un atlikušo laiku izlietotu daudz lietderīgāk.