Aigars Štokenbergs

Zemes cena

“Krievijas amatpersonas 1992. gadā bija aprēķinājušas Karēlijas cenu – 15 miljardi dolāru (7, 74 miljardi latu).”

Helsinki, 5. septembris, LETA

Gadījumā, ja mūsu civilizācijas problēmu mērogs kļūtu katastrofāls, nāktos ķerties pie Zemes pārdošanas. Jau šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka pēc 5 miljardiem gadu Saule būs iztērējusi visu savu ūdeņraža degvielu, tad tā sāks izplesties, liekot izzust jebkurai dzīvībai uz Zemes. Pēc 11 miljardiem gadu, ja Saule vēl nebūs Zemi paspējusi aprīt, tās gravitācijas lauks kļūs tik niecīgs, ka Zeme, jeb tas, kas no tās būs palicis pāri, brīvi aizlidos Visumā. Varbūt nav vērts darījumu atlikt uz pēdējo brīdi. Cenas noteikšanai izmanto ieņēmumu metodi, izmaksu metodi un salīdzināmo darījumu metodi. Pēc izmaksu metodes aprēķinātā cena raksturo visu to izmaksu summu, kas nepieciešamas, lai it kā no jauna radītu vērtējamam īpašumam līdzvērtīgu īpašumu vērtēšanas brīža situācijā. Šo sauc arī par aizvietošanas vērtību. Dievs to zina precīzi, ja runa ir par izmaksām. Mūsu rīcībā ir Vikipēdijā atrodamie dati par zinātnieku ekologu veiktajām aplēsēm, saskaņā ar kurām Zemes ekosistēmas aizvietošanas vērtība vien ir aptuveni 1x1017 jeb 100 kvadriljoni latu. Salīdzinājumam, šāgada Zemes iekšzemes kopprodukts būs aptuveni 16 triljoni latu, tātad Zemes ekosistēmas aizvietošanas vērtība atbilst 6500 gadu kopproduktam jeb tik ilgam periodam, kādā par cilvēci ir saglabājušās piemiņas zīmes pagātnē. Nosakot nekustamā īpašuma cenu ar ieņēmumu aprēķina metodi, tiek vērtēts nevis pats īpašums tiešā veidā, bet gan sagaidāmais labums, ko šis īpašums nākotnē dos tā īpašniekam, pie tam jācenšas pārliecināt ieguvēju, ka īpašums jālieto saimnieciski visizdevīgākajā veidā. Nopietnu pētījumu par cenas faktoriem ir veikuši “BB brokastu” analītiķi, kuri uz jautājumu par zemes cenu ir saņēmuši, piemēram, šādas atbildes: “Ar karoga kātu sabikstītais zemes pleķis starp vienkārši uzartajiem būs viennozīmīgi dārgāks”; “Zemes vērtību var paaugstināt, tajā norokot dažādus vērtīgus priekšmetus, piemēram, pagalma laternas, datora vadus vai kādu porcelāna zvēriņu”; “Visdārgākie esot psihotropie un halucinogēnie zemes gabali”; “Šeit zeme ir lētāka, jo pa naktīm te kniebjas kurmji”; “Visvērtīgākā ir zeme smilšu pulkstenī, jo katrs zina, ka laiks ir nauda”. Domājot par pircēja viedokli attiecībā uz maksimālu ienesīgumu, ikvienam atmiņā ir arī folklorizējies atvaicājums uz jautājumu: “Cik maksā zeme Jūrmalā,” proti: “Vai runa ir par kilogramiem?” Zemes masa pircēja izpratnē varētu būt izšķirošs apsvērums lēmuma pieņemšanai. Atceroties Einšteinu, maksimālais enerģijas apjoms, kas iegūstams no kāda objekta ir E=mc2. Viens grams masas dod gandrīz 25 miljonus kilovatstundu enerģijas. Lai to iztēlotos, pieminēsim, ka gaismu un siltumu, kas sasniedz Zemi, saražo nieka divi kilogrami ūdeņraža no kopējās 4 miljardu kilogramu masas, ko Saule pazaudē ik sekundi. Atbilstoši Latvijas Republikas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2006. gada 22. novembra noteiktajam enerģijas tarifam Zemes 5,97x1024 kilogramu masas kopējā enerģētiskā vērtība ir 75x1032 lati. Tas ir ievērojami vairāk nekā Vikipēdijā minētā summa, kas pastiprina aizdomas par valdību manipulāciju ar faktiem, lai Zemi notirgotu lētāk un starpību iebāztu kabatā. Zinot šo summu, ir viegli aprēķināt, ka lielāko ieguldījumu darījumā sniegtu Krievija, kuras teritorija lodes virsmā un tās pavadošās masu dodošās dzīles ir pārliecinoši vislielākās. Katrs sava prieka pēc, protams, var arī izrēķināt, ka 1 kvadrātkilometrs virsmas atbilst 14,7x1024 latiem, un to var dalīt arī hektāros un kvadrātmetros, joprojām iegūstot prātam neaptveramu skaitli uz katru iedzīvotāju. Darījuma veiksmi sarežģī apstāklis, ka tā arī vēl nav atradies neviens pircējs, un Piena Ceļa pārskatīšanai pa diametru vien vajadzīgi veseli 300 tūkstoši gaismas gadu. Kaimiņam vienmēr pārdot ir vieglāk, un tuvākais no tiem Andromēdā ir vēl trīs reizes tālāk. Jo tālāk, jo pircēju atrast būs grūtāk, jo saskaņā ar Hablu, tie turpina no mums attālināties. Bez tam, piedāvājuma pusē ir daudzi, pat ļoti daudzi masas objekti Saules sistēmā vien, bet pieprasījuma pusē pagaidām vēl nav neviena visā Visumā. Ja runājam par darījuma niansēm, nebūtu prātīgi pārdot mūziku, domas un smaržas, jo tās neko nesver, tātad neko nemaksā. Tāpat būtu paturamas dažas gleznas, kuru pārdošanas cena ir augstāka nekā to audekla masas enerģētiskā vērtība. Mēs arī viegli varam pamanīt, ka Zemes pārdošana kopā ar iedzīvotājiem vai bez tiem darījuma cenu ietekmē nebūtiski, jo viss, ko cilvēce ir spējusi saražot un vēl saražos vairākos tūkstošos gadu, ir pupu mizas. Attiecībā uz Dievu situācija ir atšķirīga, jo Dievs Zemes vērtību ir izveidojis nieka 168 stundās.
Raksts no Oktobris, 2007 žurnāla