Vakarā - broms

Mihails Vrubelis (1857-1910), dzimis Omskā. Astoņu gadu vecumā apmeklēja zīmēšanas skolu Pēterburgā, vēlāk - Saratovā. Sācis studēt jurisprudenci un tikai pateicoties draudzībai ar daudziem Pēterburgas Mākslas akadēmijas studentiem iestājies šajā augstskolā. Vēlāk atcerējies četrus mācību gadus kā pašus gaišākos savā dzīvē. Tur viņš iepazīstas ar Valentinu Serovu, mācās pie Iļjas Repina. 1884. gadā apglezno sienas Kirila baznīcā Kijevā, zīmē ikonas. 1885. gadā studē glezniecību un mozaīku Venēcijā, sāk darbu pie Dēmona tēla. Tam seko gleznojumi Vladimira katedrālē, pirmie mēģinājumi tēlniecībā, vairāku Maskavas namu interjeri, keramikas darbnīcas Abramcevā, Savas Morozova muižas iekšējais noformējums. Notiek neskaitāmas izstādes, tiek veidotas dekorācijas Rubinšteina Dēmonam, Rimska-Korsakova operām. Milzīgā slodze atstāj iespaidu uz mākslinieka veselību un 1902. gadā pēc psihiskās lēkmes Vrubelis tiek ievietots Saveja-Mogileviča privātajā psihiatriskajā klīnikā Maskavā, vēlāk - Serbska klīnikā Maskavas Universitātē. 1903. gada 18. februārī Vrubelis atstāj klīniku, lai kopā ar ģimeni dotos uz Krimu, taču drīz vien atgriežas Maskavā un pēc fon Meka ielūguma ierodas Kijevā. Ceļā neapkurinātā vilciena vagonā saaukstējas mākslinieka dēls Sava un pēc pāris dienām, 3. maijā, mirst no plaušu karsoņa. Vrubelis notikušo smagi pārdzīvo, vaino sevi dēla nāvē un jau 14. maijā tek ievietots Rīgas psihiatriskajā klīnikā Rotenberga (Sarkankalns).

No Vrubeļa māsas Annas Aleksandrovnas atmiņām

Mazajam Vrubelam bija lemts, neaizbraucot līdz Meku muižai, palikt Baikovas kalna kapsētā, bet sērojošais Vrubeļu pāris jutās tik slikti, ka pēc nedēļas mans brālis kategoriski paziņoja: “Vediet mani kaut kur (domādams kādu dziednīcu), citādi es jums sagādāšu nepatikšanas.” Tā kā Maskavas klīnikas pa vasaru bija slēgtas, nolēma braukt uz Rīgu, kur tika sagaidīti daudzmaz labvēlīgi apstākļi. Ierodoties šajā pilsētā, brālis pats izvēlējās klīniku, jo tur strādāja viņam kopš Pēterburgas laikiem pazīstams ārsts dr. Tīlings.

Galvojums

Es, apakšā parakstījies(-usies) uzņemos galvojumu pēc Rīgas garīgi slimo ārstēšanas un kopšanas iestādes Rotenberga prasības par Mihaila Aleksandroviča Vrubeļa, mana vīra uzturēšanu un ārstēšanu minētajā iestādē astoņdesmit rubļu (80) apmērā par mēnesi, šādu maksājumu veicot trīs mēnešus uz priekšu minētās iestādes direkcijā, sākot no 1903. gada 14. maija līdz slimnieka izrakstīšanas dienai.

Sastādīts Rotenbergas iestādē 1903. gada 14. maijā manā klātbūtnē.

Paraksts: Nadežda Ivanovna Vrubele

 Rīgas vājprātīgo nama Rotenberga uzņemšanas anketa

1. Slimnieka vārds un uzvārds.

    Mihails Vrubelis

2. Dzimšanas gads un diena.

    47 gadus vecs

3. Ģimenes stāvoklis.         Precējies

4. Nodarbošanās.                Gleznotājs

5. Ticība. Ortodokss           Tautība. Krievs

6. Pēdējā dzīves vieta.       Maskava

7. Vai pacients ir dzimis ārlaulībā?   –

8. T ē v a vecums, nodarbošanās, fiziskās un psihiskās īpatnības. Vai ir slimojis, vai slimojis ar nervu slimībām, vai ir alkoholiķis?    Tēvam apmēram 50 gadu vecumā bija nervu trieka un tam sekojoša bezsamaņa. Nedzērājs.

9. Tas pats par m ā t i.      Māte mirusi no diloņa tūlīt pēc pacienta piedzimšanas.

10. Vai citiem asinsradiniekiem ir bijušas īpašas ar nervu garīgās slimības, epilepsija? Vai ir citas iedzimtas slimības?

Tēvabrālis alkoholiķis, vēlākos mūža gados nonācis trako namā, kur nomiris.

11. Vai vecāki bija asinsradinieki?  Nē.

12. Pacienta fiziskā un garīgā attīstība, audzināšana. Raksturs. Dzīvesveids. 

13. Agrākās slimības, īpaši, nervu sistēmas? Luess (sifiliss – tulk. piez.)?

9 gadus pirms kāzām slimojis ar luesu. Recidīvi nav bijuši.

14. Dzimumdzīve, menstruācijas, dzemdības, onānija?                         

15. Kad pirmoreiz tika pamanīta pašreizējā slimība? Iepriekšējās pazīmes un simptomi. Vienmērīgs vai pēkšņs sākums, intervāli? Slimības attīstība?            

16. Psihožu iespējamie cēloņi:

a) fiziskie: galvas savainojumi, alkoholisms, menstruāciju traucējumi, grūtniecība, pēcdzemdību laiks, barošana, drudži;

b) psihiskie: bēdas, īpašuma zaudējums, bailes, goda zaudēšana.        

17. Slimības norise. Bezmiegs, galvassāpes, depresija, eksaltācija, apātija, atmiņas zudums, pašnāvības domas, vardarbība, vājprātīgas idejas, spriešanas nespēja (plānu kalšana, naudas izšķērdēšana), ārējā izskata, gremošanas, menstruāciju pārmaiņas, halucinācijas, krampji, traucēta runa, gaita, paralīzes.

Agri attīstījies, talants zīmēšanā, kluss, labs raksturs, labs skolnieks, no garīgā brieduma laika kļuvis nomākts, apšaubījis savu talantu, izveidojās svārstīga personība, dienām ilgi nesarunājās. Visas šīs parādības tika izskaidrotas ar viņa māksliniecisko predispozīciju. Viņš sāka dzert jau daudzus gadus pirms apprecēšanās. Precējies pirms septiņiem gadiem. Slimība sākās pagājušā gada janvārī ar ārkārtīgi paaugstinātu uzbudinātību un lielummāniju – uzskatīja sevi par caru, Dievu utml. Bijis vardarbīgs, brīžiem bijušas halucinācijas. Tieksme uz trakošanu ilga 4 mēnešus, pēc tam 4 mēnešus mierīga eiforija ar nedaudz mazāk izteiktu lielummāniju. Pēdējos 4 mēnešus pacients pavadījis Maskavas universitātes psihiatriskajā klīnikā. Pēc tam kļuvis apātisks un depresīvs. Ar nelielām svārstībām tas turpinājās līdz pēdējam laikam. Par dzeršanu sieva vēl piebilst, ka viņš katru dienu esot izdzēris vismaz 7 glāzes šņabja un vienu pudeli sarkanvīna. Atmiņas vājums konstatēts tikai psihožu laikā Maskavā. Pirms un pēc tam atmiņa bija laba. Ētiskā ziņā palicis šķietami bez pārmaiņām. Tagad pacients sūdzas par dziļām skumjām, nespēju kaut ko izdarīt līdz galam, baidās no iespējamas prāta zaudēšanas, dzīves apnikums utt. (Maskavā diagnoze bija progresējoša paralīze). Sievai viens bērns miris 1 gada un 8 mēnešu vecumā. Aborti nav bijuši. Mākslinieks pieder ekstrēmi dekadentiskajam novirzienam, taču viņam ir ļoti jūsmīgs piekritēju pulks, īpaši jaunatnes vidū, tai pašā laikā presē viņš ir izpelnījies nelabvēlīgu kritiku.

18. Līdzšinējā ārstēšana.  Pie profesora Serbska.

19. Piederīgo un slimnieka pārstāvja adrese.

 Slimības vēsture (vācu valodā)

Uzņemšanas Nr. 4429
Vārds: Mihails Vrubelis,
uzņemts 14.V 1903.
Slimības gaita

Pac[ients] diezgan maza auguma, ar nesamērīgu ķermeņa uzbūvi, vidēja barojuma vīrietis. Iekšējo orgānu izmeklēšana neuzrāda neko īpašu. Svars 147,5 mārciņas. Acu zīlītes vienādas, reaģē uz gaismu. Patellārais, vēdera, kremastera, humerālais reflekss darbojas, Romberga [prove] negatīva. Gaita ātra un droša. Ļoti stipri trīc rokas. Mēles fibrillācijas nav. Muskulatūras un mutes kaktiņu raustīšanās pie visniecīgākā uztraukuma, piemēram, ārsta veiktās izmeklēšanas laikā. Runa neskaidra, jo pac[ientam] trūkst gandrīz visu priekšzobu, laba artikulācija. Vispārēja stipra svīšana, taču neviena zona īpaši neizceļas.

Pac[ients] pilnībā orientējas telpā un laikā, organizēts, bet manāmi izbijies un sakāpināta interese par izmeklēšanas rezultātiem, tūliņ pēc tās beigām jautā, vai viņam patiešām ir progresējošā paralīze un vai viņa stāvoklis ir bezcerīgs. Stāsta par savas slimības līdzšinējo norisi, norāda, ka pirmsākumu atceras ļoti maz. Tagad pašā pēdējā laikā viņam esot ieteikts dzīvot atturīgi, daudz uzturēties ārā, kārtīgi ēst un lietot jodu, lūdz to parakstīt, un daudz piena. Pašlaik jūtas ļoti nomākts, ir nenoteikta sajūta, spiediens un dedzināšana krūšu un kuņģa apvidū. Pats sev pārmetot, ka ievilcis sievu savā nelaimē, viņš esot vainīgs sava mazā dēla nāvē, jo tam bijušas ļoti mazas pretošanās spējas, ja tik ātri nomiris. Niecīgās pretošanās spējas esot mantotas no viņa, jo viņš savu veselību sagrāvis ar agrāko dzīvi, alkoholu un sifilisu. Tagad gan viņš jau ilgu laiku esot tālu no tā, taču agrāk esot stipri dzēris. Pašlaik viņš jūtoties tik ļoti gurdens un apātisks, ka neko negribot, bieži vislabprātāk paliktu gultā, kaut gan šādā noskaņojumā viņš nevarot gulēt, par jelkādu darbu nespējot pat domāt. Viņa dzīvei patiesībā neesot nekādas vērtības, tikai savas nabaga sievas viņam esot ļoti žēl, viņš jau esot viņai ieteicis braukt prom un atstāt viņu vienu, bet viņa visu upurējot viņam. Uz nakti [ordinēts] hipnals.

15.V Labi gulējis. Pac[ients] šodien ir pavisam citā noskaņojumā. Ārsta teiktais, ka viņa slimība nav bezcerīga, esot viņam atkal devis drosmi, šodien viņam klājoties daudz labāk, lūdz atļauju iziet dārzā. Viņš tāpat izsakās arī attiecībā uz sievu. Viņš stāsta, ka jau visas dzīves laikā viņam bieži bijušas depresijas, bet pēc tam atkal uzbudinājuma periodi. Ilgāku laiku viņš bijis noguris un apātisks, taču vienmēr piespiedis sevi strādāt, un tieši šādos periodos radušies viņa visrūpīgāk izstrādātie un labākie darbi, turpretim uzbudinājuma periodos, kad viņš gulējis tikai dažas stundas, ļoti daudz strādājis, bet arī stipri dzēris, sniegums ir bijis mazāk labs.

16.V Bez zālēm gulējis labi, arī šodien jūtas mundrāks un ir cerību pilns.

17.V Vakar vakarā maz ēdis. Naktī slikti gulējis, šorīt palicis gultā, izskatās stipri satraukts un nospiests, tuvu asarām, no izbailēm tikko spēj parunāt, lūpas dreb, domā, ka ar viņu atkal ir pavisam slikti, viņu atkal pārņēmušas dziļās skumjas, viņš atkal sev pārmetot, kas būs ar viņu un viņa nabaga sievu. Ieēst viņš neko nespējot, jo nav izgājis vēders. Klizma. Tiek pārvietots uz citu, attālāku un klusāku istabu. Vakarā atkal diezgan apmierināts, uzskata, ka noskaņojuma maiņu izraisījis tikai aizcietējums, bez tam viņš neesot pieradis vakaros tik daudz ēst, vakarā lūdz tikai pienu un aukstās uzkodas.

18.V Laba diena. Pac[ients] daudz pastaigājas dārzā.

19.V Atkal gandrīz neko nav ēdis, domā, ka kuņģis negremo pietiekami labi, lūdz zāles, saņem sālsskābi un pepsīnu. Vispār garastāvoklis šodien atkal ir sliktāks un bezcerīgāks, un pac[ientam] atkal ir spiediena sajūta krūtīs, tomēr pats piecēlies un ilgi bijis dārzā. Vakarā pac[ients] saņem nātrija bromīdu ar noteikumu, ka to iedzers, ja nevarēs tūlīt iemigt.

20.V Pac[ients] ir iedzēris bromu un pēc tam labi gulējis. Labs garastāvoklis. Turpmāk dod nātrija jodīdu 3,0:150,0, bromu vakarā tāpat kā vakar.

21.V Neskatoties uz bromu, atkal slikti gulējis, no rīta palicis gultā, atkal ļoti nomākts, atkal tie paši pašpārmetumi un sūdzības par spiediena sajūtu. Pac[ients] sāk raizēties, ka tagadējā lielākā istaba izmaksās dārgāk nekā iepriekšējā, jautā, vai arī speciāli izrakstītās zāles nebūs ļoti dārgas. Pac[ients] tagad katru vakaru saņem 1 stundu ilgu peldi. Broms uz nakti, ja nevar tūlīt aizmigt. Svars 146,5.

26.V Garastāvoklis joprojām mainīgs gandrīz katru dienu, nomāktais garastāvoklis parasti ir pēc slikti pavadītas nakts līdz pēcpusdienai, neskatoties uz peldi un bromu. Pac[ients] tad paliek gultā. Pēcpusdienā pac[ients] kļūst optimistiskāks, visu redz savādāk, ne tik melnu, grib tūlīt iet pastaigāties, dzīvi sarunājas ar saviem apmeklētājiem un citiem pacientiem. Nomāktais garastāvoklis reti kad ilgst visu dienu. Depresijas laikā viņš tik tikko spēj parunāt, balss dreb, viņš lūdz, lai ārsts viņam palīdz, viņš to galīgi nevar izturēt, viņš esot vainīgs bērna nāvē, viņš darot savu sievu nelaimīgu. Šovakar pac[ients] lūdz, lai ārsts viņu ņem stingrā kontrolē, kopš pusstundas viņš vairs nespēj pretoties domai, ka viņam jāizdara pašnāvība, bet viņš taču nedrīkstot to darīt. Pacientu pārvieto uz apsargāto nodaļu mierīgajiem, tūlīt jūtas mazāk satraukts, pateicas par pārvietošanu, saka, ka doma bijusi galīgi nepanesama. Vakarā broms.

27.V Labi gulējis. Apmierināts, mierīgs garastāvoklis, lūdz viņu vēl atstāt šajā nodaļā, kaut gan jūtas pavisam drošs par sevi. Pēcpusdienā ar sievu iet uz dārzu.

28.V Kaut gan jūtas labi, pac[ients] lūdz, lai viņam ļauj vēl palikt apsargātajā nodaļā. Izrādās, ka viņš domā, ka šī nodaļa ir lētāka, vispār viņu ļoti satrauc doma, ka lielākā istaba ir dārgāka nekā otra, neskatoties uz pretējiem apgalvojumiem.

29.V Pārvietošana uz agrāko istabu augšējā paviljonā. Katru dienu 2 stundu pelde un broms. No šī brīža pie pa[cienta] jāguļ sanitāram.

30.V Atkal nomākts garastāvoklis, bailes, spiediena sajūta, taču, kā viņš apgalvo, nav domu par suicīdu. Svars 145,5.

3.VI Tāda pati garastāvokļa maiņa kā agrāk, depresija visspēcīgākā no rīta. Rūpēm par savu agrāko dzīvi, bērna nāvi, sievas nākotni pievienojas rūpes par lielās istabas izmaksām, arvien jautā, vai viss ir apmaksāts, un doma par to, ka viņš sanitāriem sagādā neērtības, liekot gulēt pie sevis. Apgalvo, ka vairs neesot domu par suicīdu. Labajā noskaņojumā viņš vienreiz nolēma uzgleznot virssanitāra portretu.

5.VI Šodien atkal domas par suicīdu. Depresija un bailes ir tik lielas, ka nepieciešama pārvietošana uz apsargāto nodaļu.

6.VI Pacients ir ļoti apmierināts apsargātajā nodaļā un no iedomas, ka šeit ir daudz lētāk, tikai lūdz, lai viņam dod vienkāršu dzelzs gultu un vienkāršu matraci, bet ne pēli, grib arī vienkāršu segu, lai būtu lētāk.

9.VI No rīta arvien nomākts, pēcpusdienā vairāk apmierināts, varbūt pat mazliet pacilātā garastāvoklī, tomēr grib pavisam palikt gultā. Sievas apmeklējuma laikā šodien runāja nesakarīgi, tā, ka viņa no teiktā neko lāga nevarēja saprast.

No rīta atkal rūpes par apmaksu.

11.VI Naktī staigājis, nespēj neko paskaidrot. Tā pati garastāvokļu maiņa, pārsvarā tagad tomēr mazliet pacilāts garastāvoklis. Depresiju laikā dominē rūpes par naudu, atkāpjas parējās. Svars 143,5.

14.VI Sieva šodien izņem pac[ientu], lai ievietotu viņu Šēnfelda iestādē. Pēdējās dienās viņš bija nedaudz apjucis, no viņa runas nav saprotams, vai viņam bijušas dzirdes halucinācijas vai arī viņš citu pac[ientu] izteikumus attiecinājis uz sevi, pēdējais [ir noticis] noteikti. Arī sieva atzīst, ka viņa vīra runu tagad galīgi nespējot saprast.

 Vēstule (krievu valodā)

Tautas izglītības ministrija, Imperatoriskās
Maskavas universitātes Psihiatriskās klīnikas
kantoris 1903. gada 24 septembrī, Nr.151

Uz psihiatrisko slimnīcu Rotenberga
Psihiatriskās klīnikas kantorim ir tas gods pazemīgi lūgt izsūtīt guberņas sekretāra Mihaila Aleksandroviča Vrubeļa slimības vēstures kopiju.

Klīnikas asistents S. Suhanovs
Rakstvedis V. Erns

 Vēstule bez virsraksta (krievu valodā)

Mihails Aleksandrovičs Vrubeļa k-gs, 47 gadus vecs, atradās garīgi slimo ārstēšanas un kopšanas iestādē no 14. maija līdz 14. jūnijam.

Tēvabrālis miris trakonamā. Pēc dabas uzbudināms, mainīgs garastāvoklis, lietojis pārlieku daudz spirtoto dzērienu. Slimība sākusies 1902. gada janvārī ar lielummānijas idejām un halucinācijām, ko pavadīja nevaldāma uzvedība. Uzbudināts stāvoklis ilga apmēram 8 mēnešus; 4 mēnešus atradās Maskavas universitātes Psihiatriskajā klīnikā, pēc tam sekoja depresija, skumjas, bažīgums u.tml.

Fiziskā izmeklēšana neuzrādīja slimīgas novirzes. Slimnieks orientējas [ārstēšanas] metodēs un laikā, pats izklāsta slimības vēsturi, norūpējies par izmeklēšanas regularitāti, sagaida slēdzienu, ka slimo ar progresējošo paralīzi, vēlas, lai ordinētu kālija jodīdu, vaino sevi, ka apprecējies un jaunākā dēla nāvē, jo agrāk slimojis ar sifilisu un alkoholismu. Dotajā stāvoklī dzīve viņam kļuvusi nepanesama, labāk esot nomirt, sievai iesaka viņu pamest. Parakstītas siltas peldes un broms.

Tālāk slimības gaita viļņveidīga, miegs lielākoties slikts, no rīta un pirms pusdienām garastāvoklis nomākts, skumjas, uzmācas domas par pašnāvību, runā, ka naudas nav, vēlas citas telpas, vienkāršākas. Vakaros slimnieka noskaņojums labāks, tad viņš bija spējīgs sarunāties par dažādām lietām veselīgi un lietišķi. Jūnija sākumā (no 9. līdz 15. jūnijam) viņam bija vairāki viegli paroksismi minēto skumju laikā, konkrēti – bailes un nesakarīga runa. Viņam acīmredzot likās, ka slimnieki runāja par viņu, dzirdēja draudus un dažādus mājienus. Šādā stāvoklī pārvests uz d-ra Šēnfelda privātklīniku.

3. oktobrī 1903.
N 716

No Vrubeļa māsas Annas Aleksandrovnas atmiņām

Sieva un māsa ik dienas apmeklēja slimnieku, bet ārsts drīz vien atklāja, ka tikšanās ar tuviniekiem viņu nelabvēlīgi ietekmē, jo atgādina par nesen pārdzīvoto. Tad tika nolemts pārvest brāli uz privātu klīniku ārpus pilsētas, apmierinošu no higiēniskā viedokļa. Brāļa nomāktais garastāvoklis turpinājās – tik ļoti, ka rudenī, kad māsa atbrauca viņam pakaļ, viņš to sagaidīja ar vārdiem: “Tu zini, es laikam esmu atradinājies runāt.”

 No Hermaņa Budula grāmatas Sarkankalna slimnīcas vēsture 1862.-1937.

Vecās mājas apakšstāvā vienā lielā istabā uz sienas apmetuma uzgleznotas trīs lielas gleznas: uz vienas sienas divas, bet uz pretējās sienas viena. Viena gleznojuma saturs ņemts no grieķu mitoloģijas, otrā attēlota krievu cīņa ar tatāriem, bet trešā gleznā redzams kalna strauts. Par to, kas ir bijis šo gleznu autors un kad tās radušās, nav noteiktu datu. Daži ilggadējie iestādes darbinieki sakās dzirdējuši no viņu priekšgājējiem, ka gleznotājs esot bijis kāds slimnieks.

No vācu valodas tulkojusi Dace Plīkša.
No krievu valodas tulkojis Ilmārs Šlāpins.
Teksti un dokumenti – Hermanis Kaminskis.