HAIDPARKS

Mairita Solima

Vai ir patīkami, ja jums pieder dārgas lietas?


Ildze Slanke, starpkultūras sakaru speciāliste

(Foto no personiskā arhīva) (Foto no personiskā arhīva)

Kaut gan man liekas, ka uz šo jautājumu nedrīkst būt viena atbilde: vienmēr jasaglabā vēss prāts, lai izdarītu pareizo izvēli. Ko nozīmē dārgs? Vai tāds, kas maksā daudz naudas, vai tāds, kas tev ir dārgs? Pirkt dārgu, lai izrādītos, vai pirkt dārgu kvalitātes dēļ? Protams, lietas vērtību nosaka daudzas dīvainas lietas: reklāma, saucamais imidžs un citas, bet beigu beigās var izrādīties (un parasti arī izrādās), ka naudas izteiksmē dārgās drēbes, gluži tāpat kā lētās, vienalga ir ražotas Ķīnā. Vai lidmašīnas biļetes jāpērk biznesa vai ekonomiskajā klasē? Galapunktā tu nokļūsi vienalga. Es īsti nesaprotu, ko nozīmē SAS reklāma ar vīrieti, kurš lido no pilsētas uz pilsētu biznesa klasē un visur paspēj laikā ar sekundes precizitāti. Lidmašīna 10 minūtes viņu gaida? Viņš nepaspēj laikā? Vai arī varbūt, ja cilvēks var atļauties kavēt lidmašīnu, nerēķinoties ar citiem, un tā tomēr ir izrādīšanās, kaut vai ar savu stāvokli biznesā vai sabiedrībā, un dzīvē ir pienācis brīdis, kad ir jāpērk dārgas drēbes, dārgas mašīnas utt., lai atbilstu rakstītiem un nerakstītiem standartiem.

Protams, ir zināmas dārdzības robežas, kuras šajos platuma grādos regulē klimats — pērkot lētu mētelīti, tu riskē: tas var nesildīt, tā odere pēc pirmās mazgāšanas var savelties kunkulī un tu to atradīsi kaut kur pie apakšvīles. Mēs nevaram pārziemot zaru būdā un līdz pavasarim pārtikt no rozīnēm vai rīsiem.

Lielā mērā tas tomēr ir rakstura un audzināšanas jautājums — esmu redzējusi Rietumu bērnus, kuriem neviens no piedāvātajiem saldējumiem neliekas gana labs, viņi niķojas un liek saviem vecākiem piedāvāt vēl un vēl. Vai arī indiešu bērns, kuram māte katru rītu sasmalcina turpat uz asfalta nokritušos kokosriekstus, un viņš ir laimīgs.

Esmu sevi bieži pieķērusi pie domas, ka, būdama ciemos, priecājos par kādām lietām, interjeru, drēbēm. Par sīkumiem, kuri man ļoti ļoti patīk un kas acīmredzot maksā dārgi. Taču tiklīdz iedomājos, ka kāda no šim lietām varētu man piederēt, tad es droši zinu, ka to nevēlos — lietu, kuras tik tiešām ir nepieciešamas, ir ārkārtīgi maz, četras, piecas, varbūt sešas. Es bieži atceros kādu ģimeni, pie kā ciemojos Indijā — seši bērni, sieva un ģimenes galva, kurš saņem aptuveni 50 santīmus dienā. Pie sienas ir tikai viens plakāts, uz tā balodis ar olīvas zariņu knābī un uzraksts: “Love is enough.” [1. Ar mīlestību pietiek (angļu val.).]
Mairita Solima, viesnīcas Gūtenbergs īpašniece

(Foto no personiskā arhīva) (Foto no personiskā arhīva)

Man patīk dārgas lietas. Tās nozīmē... Tās ir nozīmīgas pašas par sevi. Lieta var būt dārga ne tik daudz finansiāli kā morāli. Bet ir otra puse — dārga lieta nozīmē kvalitāti un sniedz prieku par to, ka šī kvalitāte ir manās rokās. Nekādā gadījumā tas nenozīmē, ka šim priekam ir jāizpaužas kaut kā uz āru, vienkārši — tā ir pakrūtē kņudinoša gandarījuma sajūta. Piemēram, man nozīmīga ir laba Parker pildspalva, ar kuru es parakstu svarīgus lēmumus, tā tika uzdāvināta man pirms desmit gadiem, un es ļoti taupīgi ar to apejos.

Lietas dārdzība ir atkarīga no maciņa biezuma: ir bijušas dārgas lietas tad, kad man bija astoņdesmit rubļu alga — es nevarēju tās atļauties, bet tomēr pirku uz kā cita rēķina. Esmu pirkusi sudraba auskarus par divdesmit pieciem latiem, ja nemaldos, Martas Krastas darinājumu, kuri, tā teikt, sita pa kabatu. Esmu atļāvusies nepieklājīgi dārgu mobilo, bet tajā brīdī tas man bija nepieciešams.Tas sniedz zināmu mierinājumu — es to daru par spīti savam sliktajam noskaņojumam, pasmejos par sevi, varbūt pat nošausminos, un tad garastāvoklis uzlabojas. Vai es varu iztikt bez šīm lietām? Varu! To iztrūkums neapdraud eksistenci, bet es tās pērku. Vai es varu dzīvot bez automašīnas AUDI A8 ? Protams, varu. Bet ja es jūtu, ka varu to atļauties, tad man tā ir nepieciešama. Lielā mērā lietu kvalitāte ir atkarīga no dzīves līmeņa, tomēr to vērtība ir diezgan nosacīta, kā jau minēju iepriekš, jo par tēva kamīna pulksteni man varētu solīt jebkuru summu, bet es to nepārdotu.

Sagatavoja Anita Admine

Raksts no Novembris, 2002 žurnāla