Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Akadēmijas laikā, kad mani kursa biedri dienēja armijā, man bija padomju armijas galifē bikses un pilotka, ļoti iecienīts apģērbs — tika tā novalkātas, ka vairs nav iespējams valkāt. Tās bija izcilas gan ar ērtumu, gan izskatu, pilnīgi nesalīdzināmas ar jebko citu, mani visi apskauda par tām biksēm. Bet tās bija nevis mūsdienīgās vai septiņdesmito gadu, bet vēl no sešdesmitajiem, vecais piegriezums.
Otrs labais ir Saint James jūrnieku krekls, kas ir franču armijas jūrniekiem. Es sev tādu nopirku Anglijā, skatījos uz birkas — tie pastāv kopš 1889. gada, arī tradīcijām bagāti, un tieši tāds, kāds šis krekls toreiz bijis, tas ir arī līdz šim. Reāli labs un praktisks apģērbs — aukstumā nav auksti, karstumā nav karsti, universāls. Es domāju, ka jūrnieku krekls ar platajām kļošām, tradicionālais jūrnieku apģērbs, ir izcils. Katras meitenes sapnis, lai tāds puisis laivā atbrauc! Ideāli.
Japāņiem 12. gadsimtā nostabilizējās visas armijas lietas un radās samuraju tērpi, tikpat skaisti kā japāņu geišu apģērbs. Tie ir rakstaini, tur ir daudz drēbes visādos kritumos. Mani vispār ļoti interesē austrumu lietas, līdz ar to japāņu samuraju tērps varētu būt viens no maniem mīļākajiem formas tērpiem un vispār labiem apģērbiem. Tur viss ir ļoti svarīgs, katrā gadalaikā varēja ģērbties savādāk, katram gadalaikam ir savi krāsu salikumi, vasarā pilnīgi citi nekā ziemā. Tas, ko izstrādāja 12. gadsimtā, saglabājās līdz 19. gadsimta sākumam, japāņi stingri turējās pie apģērbu tradīcijas.
Es zīmēju kārtis un tad izpētīju visus Johana Kristofa Broces 18.-19. gadsimtā veiktos Rīgas iedzīvotāju zīmējumus. Man tas likās ļoti smieklīgi: Keksholmas kājnieku pulka virsnieks vai Ķeizariskās jātnieku gvardes apakšvirsnieks. Apģērbu apraksti ir izcili, piemēram, Rīgas namnieku abu jātnieku gvaržu trompetistu un bundzinieku apģērbs — sarkani tūka svārki ar gaiši dzeltenu oderi un vesti, vīles nošūtas ar zelta tresēm, gaiši dzeltenas bikses, jātnieka zobens, jātnieka ādas cimdi, tresēm apšūta cepure ar baltu kokardi un augstu spalvu zaļā, sarkanā un dzeltenā krāsā. Tās visas ir Latvijā tajā laikā sastopamas armijas formas. Broces zīmējumos, protams, nebija tik spilgtu krāsu kā manās kārtīs un kāršu tipāži īstenībā ir mani kolēģi.
Tad vēl Kirasas 16. gadsimta sieviešu bruņas. Es šobrīd strādāju pie izrādes Zelta meitenes Jaunajā Rīgas teātrī — un tur ir Dullā Grieta, ģērbta šajās 16. gadsimta bruņās. Tās, protams, pārsvarā valkāja vīrieši, bet, ejot cīnīties pret bagātniekiem un elli, Dullā Grieta arī tās valkāja, un man tās ir izgatavotas teātrim, ļoti skaistas. Izcila lieta, smuki izskatās. Un kad tās uzvilka aktrise — Baiba Broka, viņa uzreiz kļuva tik stilīga! Principā tās neatšķiras no mūsdienu korsetēm, korsetes cietais variants! Meitenēm patika, uzreiz baigais fīlings.
Katrreiz, ieraugot Anglijas karalienes sargus, nāk prātā Monty Python — un tas arī ir interesanti. Vai arī Vatikāna šveiciešu gvardi, biksēs ar oranžām un lillā vai oranžām un zilām svītrām, kas vienmēr atsauc atmiņā viduslaiku modes, jo ir īsti krāšņas un formās pareizas.
Franču grenadieri es atceros no tā, ka daudz esmu dzīvojusi Ungurmuižā, un tur sienas ir apgleznotas ar armijas skatiem. Uz muižkunga istabas sienām galvenais tēls ir franču grenadieris, tas asociējas arī ar huzāru cepurēm, ko taisīja puikām no kreppapīra. Man šķiet, vadoties no tām grenadieru cepurēm, vēlāk taisīja bērniem visas šitās Jāņu cepures. Es vienmēr apskaužu vīriešus par viņu skaistajām kājām, kad viņi uzvelk zeķubikses. Tam grenadierim Ungurmuižā bija baltas zeķubikses un zābaki līdz celim. Vīrieši zeķubiksēs — neko skaistāku nevaru iedomāties!
Nezinu, kurā armijā to ieskaitīt, bet ir tādi lieli šineļi un hoholu karakula cepures, es pieņemu, ka viņi varētu būt kaut kur tur — no Kaukāza gūsteknes. Man vienmēr ir gribējies tādu cepuri — un klāt riktīgu šineli.
Armijas mode mainās, tāpat kā visa pārējā mode. Teiksim, Vatikāns nekad nemainīs savu gvardu izskatu un droši vien, ka Anglijas karalienei arī vienmēr būs sargi ar melnām cepurēm un sarkanās jakās, bet kopumā viss mainās, piemēram, galifē vairs nav tik izteiktas, tās kļuvušas slaidākas. Par Latvijas armijas tagadējo formu, kas ņemta no brīvvalsts kādreizējās formas, var teikt — ja skatās parādi, kur piedalās Latvijas armija un, piemēram, amerikāņi, un salīdzina, tad viņi ir pilnīgi līdzvērtīgi. Formas ir stilistiski vienlīdz izturētas.
Sagatavoja Alīse Zirne