Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Viktor Jerofejev, Horošij Staļin
Viktors Jerofejevs, Labais Staļins
ZebraE, 2004
Grāmata, kas vienlaicīgi iznākusi Maskavas un Berlīnes izdevniecībās, rotāta ar nepārprotami bezkaunīgu saukli Jauns pasaules bestsellers, bet stāsta vairāk par paša autora, profesionāla un pazīstama rakstnieka mokām vēlreiz pārspēt pašam sevi vai vismaz turēties līdzi tam līmenim vai slavai, kas iegūta jau kopš padomju laika pēdējiem gadiem. Tiesa, arī tad viņam neklājās viegli, jo nācās visu laiku pierādīt, ka viņš nav TAS Jerofejevs, kurš uzrakstījis Maskava-Petuški, bet gan pavisam cits Jerofejevs, turklāt arī rakstnieks un arī labs, tikai savādāks. Šis ir turklāt nepārprotami autobiogrāfisks darbs, bezmaz memuāri par savu bērnību, savu tēvu, savu sasodīto Dzimteni, par to, kā viņš bija vienīgais cilvēks Padomju Savienībā, kas nepamanīja Staļina nāvi. Visi pārējie dalījās tajos daudzajos, kas raudāja, un tajos nedaudzajos, kas priecājās, bet piecgadīgais Viktors vispār nepamanīja. Tāda, lūk, bērnības trauma. Romānu ir grūti uztvert kā veselu darbu, labākās vietas, atsevišķi teikumi lec ārā kā puišeļi no kaļimbamba spēles. “Es esmu visbrīvākais cilvēks Krievijā,” raksta Jerofejevs. “Taču tas nav nekāds dižais sasniegums. Īpaša konkurence šajā jomā nav novērota.”