Roberts iesaka

Roberts Kotrels

Roberts iesaka: Arktika

Kā vēsta inuītu sakāmvārds, “tikai kad ledus lūzīs, tu no tiesas uzzināsi, kurš ir tavs draugs un kurš – ienaidnieks”. Tāpēc gatavojieties, ledus kūst, un Arktika izmainīsies līdz nepazīšanai.

Arktikas vēsture

https://ej.uz/Arktika_1

New Internationalist, 2009. gada 2. jūlijā

Cilvēki Arktikā varētu būt dzīvojuši jau 30 tūkstošus gadu. Senie grieķi šo reģionu nosauca par Arktos, kas nozīmē “lācis”, atsaucoties uz Lielā Lāča zvaigznāju, kas redzams ziemeļu debesīs. Vikingi pirmo reizi kuģoja uz ziemeļiem no Ziemeļu polārā loka 9. gadsimtā, kad Ēriks Rudais kolonizēja Grenlandes dienvidus. Lielās komerciālās vaļu medības (tauku un kaulu dēļ) un valzirgu medības (ilkņu dēļ) sākās 17. gadsimtā. (1300 vārdu)


Bezizejā starp leduslāčiem

https://ej.uz/Arktika_2

Džastins Nobels, Popular Mechanics, 2016. gada 17. februārī

Krievijas helikopters avarē Ziemeļu Ledus okeānā. Pilots izglābjas un aizpeld līdz ledus gabalam. Viņam nav ne lokācijas raidītāja, ne telefona un tikpat kā nav dzeramā ūdens. Viņam briesmīgi salst. Un šausmas tikai sākas: tuvumā parādās leduslācis, kurš metas viņam taisni virsū. “Biologi teiktu, ka lāča rīcībai var būt divi motīvi – izsalkums vai ziņkāre. Ne viens, ne otrs pilotam par labu nenāk, jo leduslāči savu ziņkāri apmierina ar zobiem.” (3800 vārdu)


Pēdējās vaļu medības

https://ej.uz/Arktika_3

Saki Knafo, Men’s Journal, 2019. gada 29. augustā

Tālu aiz polārā loka Čukču jūras krastā atrodas Aļaskas ciems Kivalina, kura iedzīvotājiem vaļu medības ir ļoti nozīmīgas. Cik vien tie sevi atceras, Grenlandes vali vienmēr varēja nomedīt ik pēc trim četriem gadiem. Taču pēdējā 21 gada laikā neviens valis tuvumā nav redzēts. Tomēr viņi nezaudē cerību un turpina medīt. “No vaļa gaļas, ko draugi un ģimene saskaņā ar sensenām paražām sadala savā starpā, ciema iedzīvotāji var pārtikt divus mēnešus. Galvu tie iemet atpakaļ jūrā, lai dzīvnieka gars dzīvotu tālāk.” (6500 vārdu)


Magnētiskie poli var apvērsties

https://ej.uz/Arktika_4

Alana Mičela, Undark, 2018. gada 26. janvārī

Magnētiskie ziemeļi ir mūslaiku pārpratums. Tikpat labi tie varētu būt dienvidi. “Poli ir mainījušies vietām simtiem reižu, pēdējo reizi pirms 780 tūkstošiem gadu. Reizēm poli mēģina apmainīties, bet tad atlec atpakaļ. To sauc par novirzi. Pēdējoreiz tas notika pirms apmēram 40 tūkstošiem gadu. Ir zināms, ka nākamreiz, kad tie apmainīsies vietām, tas mūsdienu elektroinfrastruktūrai nesīs iznīcinošas sekas. Jautājums tikai, kad tas notiks.” (1270 vārdu)


Arktiskais pavasaris

https://ej.uz/Arktika_6

Šīla Vota-Klutjē, Granta, 2020. gada 19. novembrī

Atmiņas par uzaugšanu tradicionālā inuītu kopienā Ziemeļkvebekā, kas 20. gadsimta 50. un 60. gados pakāpeniski, bet ar varu tika asimilēta Kanādas sabiedrībā. Pasakaini bagātas ar zinībām un jokainiem nostāstiem par to, kādi uzskati un paražas veidojušas ikdienas dzīvi Arktikā, sākot ar medījamo dzīvnieku pielabināšanas paņēmieniem, beidzot ar diegu izgatavošanu no vaļu cīpslām. (4300 vārdu)


Nuna

https://ej.uz/Arktika_7

Žiljana Levejē-Tridela, Beside, 2020. gada 1. decembrī

Kanādiešu skolotājs Arktikas nometnē mācās inutitutu – Ziemeļkvebekas inuītu dialektu, ko uzskata par “iespaidīgu”, “ekscentrisku”, “dzejai radītu”. Izplatītāko sniega veidu apzīmēšanai tajā ir seši vārdi. Mēneši nosaukti pēc dzīvnieku uzvedības raksturojumiem. Septembris, piemēram, ir mēnesis, kad ragi zaudē samtainumu, oktobris – kad tēviņi sacenšas par mātītēm, bet novembris – kad ziemeļbrieži nomet ragus. (1200 vārdu)


Izmaiņas Arktikā

https://ej.uz/Arktika_8

Congressional Research Service, 2022. gada 24. martā

Politisks un ekonomisks pārskats. Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē ne tikai Arktikas ledājus, bet arī augu un dzīvnieku valsti. Globālā sasilšana radīs labvēlīgākus apstākļus naftas, gāzes un minerālu ieguvei. Mazāks ledus daudzums pieļaus intensīvāku kuģu satiksmi Ziemeļu jūrasceļā pie Krievijas un Ziemeļrietumu jūrasceļā cauri Kanādas arktiskajam arhipelāgam. (48 000 vārdu)


Atvērtās robežas Tālajā Arktikā

https://ej.uz/Arktika_5

Atosa Araksija Abrāhāmjāna, The Nation, 2019. gada 29. jūlijā

Reportāža no Svalbāras – Arktikas teritorijas, kas atvērta visiem. Tur nav ne robežkontroles, ne uzturēšanās ierobežojumu, neviens neliek uzrādīt pasi, kad izkāpjat no lidmašīnas. 1920. gadā Svalbāra tika piešķirta Norvēģijai saskaņā ar starptautisku līgumu, kas paredzēja vienlīdzīgas tiesības visu valstu piederīgajiem, arī norvēģiem. Pašreizējo 2300 iedzīvotāju vidū ir imigranti no 53 valstīm. Izklausās gandrīz utopiski labi, taču ir viens āķis: ziemā tur mēnešiem ilgi valda pilnīga tumsa un –40 grādu temperatūra. (4490 vārdu)


Maltītes plānošana Arktiskajā Aļaskā

https://ej.uz/Arktika_9

Brī Keslere, Eater, 2022. gada 13. jūlijā

Stāsts par to, kā tikt pie ēdiena Arktikas laukos. Izņemot ziemu, kad satiksme nodrošināta pa aizsalušu upi, pārtika ir vai nu jāaudzē uz vietas, vai jāieved ar lidmašīnu. Cilvēki lieliski iztiek, plānodami uz priekšu. Galvenais, lai būtu saldētava, ko līdz malām piebāzt ar aļņa gaļu. Un, jā, ja visi striķi trūkst, Amazon Prime bez maksas piegādā tādas preces kā kokosriekstu pienu. (2477 vārdi)


Vasarsvētki uz ledus

https://ej.uz/Arktika_10

Fritjofs Nansens, Lapham’s Quarterly, 2022. gada 22. jūlijā

Fragmenti no norvēģu pētnieka Fritjofa Nansena dienasgrāmatas, ko viņš rakstīja 1894. gada jūnijā, gaidīdams, kad starp ledus gabaliem dreifējošo kuģi straumes aiznesīs uz Ziemeļpolu. “Dzīve ir nepārtraukta steigšanās no viena uzdevuma pie nākamā. Runā, ka svētie rodot mieru tuksnesī. Te ir gana tuksnešains, bet no miera – ne vēsts. Laikam jau neesmu pietiekami svēts.” (1990 vārdu)

Roberts Kotrels

Raksts no Jūnijs 2023 žurnāla