Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Aizmirstās viduslaiku karalienes
Šelija Puhaka, Smithsonian, 2022. gada 6. janvārī
Viens no Vāgnera iedvesmas avotiem valkīrai Brinhildei bija franku karaliene Brunhilda, kas 6. gadsimtā valdīja Merovingu Francijas dienvidu daļā, bet viņas svaine Frēdegunda valdīja ziemeļos. Pa abām viņas pārvaldīja veselu impēriju, kas “aptvēra mūsdienu Franciju, Beļģiju, Nīderlandi, Luksemburgu, Vācijas rietumus un dienvidus un lielas Šveices daļas”. (5534 vārdi)
Pagātnes un nākotnes karaļa meklējumos
https://ej.uz/vēsturiskaisarturs
Džeimss Tērners, Medievalists, 2021. gada 20. jūnijā
Pēdējā no astoņām esejām par karaļa Artura mītu un to, kā dažādu laikmetu cilvēki to ir izpratuši. Mūžīgie un neauglīgie pierādāmas “vēsturiskā Artura” identitātes meklējumi vairāk atklāj par tās meklētājiem nekā par karali. Katrā kultūrā un laikmetā šo leģendu izmanto, lai atspoguļotu “mainīgas reģionālās un globālās kultūras vajadzības un dīvainības”. (5660 vārdu)
Pāris minūtes ar karalieni Viktoriju
https://ej.uz/viktorijas_dzīve
Andrū Vilsons, Atlantic Books, 2014. gada 20. novembrī
Karaliene Viktorija, visticamāk, izglāba Lielbritāniju no revolūcijas. Viņas priekšteči bija traki un izvirtuši. Valsts diez vai būtu izturējusi vēl vienu sliktu monarhu. Ja nebūtu Viktorijas, troni mantotu Ernests, Kamberlendas hercogs, “neģēlis ar rētainu seju, par kuru tenkoja, ka tas nogalinājis savu sulaini un apprecējis sievieti, kas noslepkavojusi divus savus iepriekšējos vīrus, turklāt viņa galējā torijisma dēļ tauta viņu nicināja”. (1360 vārdu)
Spartiskie monarhi
https://ej.uz/monarhi_spartieši
Ričards Davenports-Hainss, The Guardian, 2014. gada 19. decembrī
Karalienei Viktorijai patika sekss, modernā māksla un savu iegribu apmierināšana. Pieticība un tikumība, ko uzskatām par Viktorijas laika vērtībām, daudz vairāk attiecās uz viņas mazdēlu Džordžu V (valdīja 1910–1936) un viņa dēlu Džordžu VI (valdīja 1936–1952). “Viņi bija divi mūsu spartiskie monarhi, pienākuma bruņinieki, seksuāli apspiesti, emocionāli ieturēti, viņi vēlējās visus nolikt pie vietas un bija pārliecināti, ka materiālās grūtības uzlabo cilvēka raksturu.” (1290 vārdu)
Piemērota karaliene
Saimons Hefers, Lapham’s Quarterly, 2021. gada 7. aprīlī
Kad 19. gadsimts tuvojās beigām, tāds pats liktenis gaidīja arī tajā laikmetā varenāko britu personu – karalieni Viktoriju, kas 1897. gada jūnijā, neilgi pēc 78. dzimšanas dienas, svinēja dimanta jubileju. Reti kurš varēja atcerēties Lielbritāniju pirms Viktorijas valdīšanas, tik teiksmaini ilgs bija viņas laiks tronī. Lai gan jaunībā ne īpaši mīlēta, vecumdienās viņa kļuva par cienītu un pārlaicīgu matriarhi. (2205 vārdi)
Bēdīgi slavenās karalienes: Francijas Izabella
Anna Terio, Longreads, 2022. gada jūnijā
Apprecējusies ar Anglijas karali Edvardu II, Francijas Izabella drīz vien uzzināja, ka Edvardu viņa interesē daudz mazāk par viņa vīriešu kārtas draugiem, tai skaitā Pīrsu Gavestonu un Hjū Despenseru. Tādēļ 1326. gadā viņa sapulcēja armiju, lai karali gāztu. “31 gadu vecā karaliene aizsāka notikumu virkni, kuras dēļ viņa mūžam tiks pieminēta kā Izabella, Francijas vilcene.” (8000 vārdu)
Karalis Edvards Entais
Džons Eledžs, The New Statesman, 2016. gada 17. maijā
Anglijas visnesenākais karalis Edvards bija Edvards VIII, kurš atteicās no troņa 1936. gadā. Tātad: cik karaļu Edvardu Anglijā ir bijis? Patiesībā viņi nebija astoņi. Vismaz trīs karaļi Edvardi bija pirms normaņu iebrukuma 1066. gadā, ko Tjudoru hronisti izvēlējās par sākuma punktu savai karaļu uzskaites sistēmai. Iespējams, ka viņi nespēja vienoties par kādu agrāku sākuma datumu. Anglijas vēsturiskās leģendas ir ļoti nekonkrētas jautājumā, kurš bija pirmais Anglijas karalis. (950 vārdu)
Čūska, kas izglāba monarhiju
Henrijs Olivers, UnHerd, 2021. gada 3. augustā
Raksts par britu galminieku Alanu Laselsu – “būtībā godājamu”, bet “ārkārtīgi nepatīkamu” cilvēku, kurš kā karaļa Džordža VI un karalienes Elizabetes II privātais sekretārs bija britu monarhijas pelēkais kardināls lielāko daļu 20. gadsimta. Viņa paša vārdiem runājot: “Nav jēgas staigāt pa pasauli, dziedot “Dievs, sargi karali”, ja cilvēks nav gatavs doties palīgā dievišķajam, kad uz to tiek aicināts.” (2400 vārdu)
Karaliskie ķermeņi
Hilarija Mantela, London Review of Books, 2013. gada 21. februārī
Diskursīva diskusija par sieviešu lomu britu monarhijas vēsturē, tajā īpaši izceltas Anna Bolina, Marija Antuanete, princese Diāna, karaliene Elizabete II un Keita Midltone. Šeit daudz ko priecāsies uzzināt Hilarijas Mantelas romāna “Vilku zāle” cienītāji – piemēram, jaunu teoriju par Henrija VIII grūtībām tikt pie dēla: iespējams, ka viņam bija reta asinsgrupa, Kella pozitīvā.
Karalis Čārlzs III
Roberts Būts, The Guardian, 2014. gada 19. novembrī
Princis Čārlzs esot ekscentrisks, kaislīgs, nepacietīgs un dažkārt neapdomīgs. Ar šīm īpašībām kaut kā varēja sadzīvot princis, bet tas būs sarežģīti karalim. “Visi gatavojas, ka jaunā monarhija ļoti atšķirsies no karalienes Elizabetes II valdīšanas, kura nodrošināja konstitucionālās monarhijas akceptēšanu, neizsakot savu viedokli par politiskiem jautājumiem. Karalienes nāves dienu daudzi gaida ar bažām.” (5200 vārdu)
Sikimas karalistes beigas
Sunaina Kumāra, 52 Detail, 2020. gada 16. oktobrī
Kā beidzas monarhija. Dramatisks stāsts par Sikimas, nelielas Himalaju karalistes, kas iespiesta starp Nepālu, Butānu un Tibetu, pēdējām dienām. Kad Ķīna 1950. gadā okupēja Tibetu, Sikima baidījās, ka būs nākamā. Tomēr 1975. gadā to okupēja Indija un pasludināja par savu 22. pavalsti. “Stāsts par šīm pārmaiņām ir saistīts ar Indijā ietekmīgāko spiegu, nepakļāvīgu karali un divām mīklainām ārzemniecēm.” (5040 vārdu)
Nekrologs: Saūda Arābijas karalis Abdulla
Madāvī ar Rašīda, The Guardian, 2015. gada 22. janvārī
Abdulla kāpa Saūda Arābijas tronī jau cienījamā vecumā un neizdarīja gandrīz nekā laba. Viņš izmantoja savu bagātību, lai vājinātu Arābu pavasari, it īpaši Ēģiptē, tādējādi “palīdzot apturēt iespējamo virzīšanos uz demokrātiju arābu pasaulē”. Viņa valdīšanas laikā Saūda Arābija “deģenerējās, sairstot daudzās lēņu zemēs”. Tāpat kā viņa tēvs, arī viņš apprecēja savu sakauto ienaidnieku meitas un atraitnes: “Uzskata, ka viņam bija vismaz 30 sievu, 15 dēlu un 20 meitu.” (2500 vārdu)