Ilmārs Šlāpins

Par mūsu mīļajiem, 1983


Moriss Pjalā

Par mūsu mīļajiem, 1983

À nos amours, Maurice Pialat


Satriecoši un atturīgi jutekliska aktrises Sandrinas Bonēras debijas filma, kuru grūti pieskaitīt pie kāda no jau tā visai pretrunīgajiem un grūti definējamajiem franču erotiskā kino vai pieaugšanas filmu žanriem. Režisors Moriss Pjalā, kurš iedibinājis savu reālistiskā kino valodu un stilistiku, šeit (visai kaitinoši) spēlē arī 15 gadus vecās meitenes tēvu, bet viņas līgavaiņa un vīra lomā ir paņēmis savu asistentu, rokmūziķi un rakstnieku Sirilu Kolāru, kurš jau tobrīd bija kulta figūra savas paaudzes acīs. Bonēra bija nākusi no daudzbērnu ģimenes ar 10 brāļiem un māsām, māti Jehovas liecinieci un tēvu celtnieku, bet biseksuālais Kolārs bija īsts franču buržuā ar Versaļas skolas izglītību, savu rokgrupu un dzejoļiem Žana Ženē stilā. Interesanti vērot spriedzi un nesaskaršanos, Bonēras varones vientulību un vienaldzību, kas caurstrāvo nesātīgo seksuālo piedzīvojumu meklēšanu. Pēc šīs filmas, kas viņai atnesa pirmo Cēzara balvu, sekoja filma “Bez pajumtes, bez likuma”, tad mira viņas tēvs un jaunā aktrise uzņēmās aizgādību par saviem jaunākajiem brāļiem, māti un ar autismu slimo māsu. Bet Kolārs dažus gadus vēlāk uzņēma filmu “Mežonīgās naktis” un mira no AIDS, nesagaidījis vairākas balvas, kas tai tika piešķirtas.

Raksts no Marts 2023 žurnāla