Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Pols Šreiders
Mišima: dzīve četrās epizodēs, 1985
Mishima: A Life in Four Chapters, Paul Schrader
Japāņu rakstnieka Jukio Mišimas dzīve (un nāve) nebija nekāda parastā, un arī Šreidera filma nav nekāds parastais biopiks. Misijai gatavais Mišima spēka briedumā (“Kad vīrietis sasniedz 40, viņš vairs nevar nomirt skaisti.”) un perfektā uniformā iznāk no savas skaistās mājas, tad kamera lēni pagriežas, un skatītājs ierauga puisīti, kas skatās pa blakus mājas logu. Tas izrādīsies Mišima bērnībā; viņš vēro pasauli, kuru nespēj mainīt. Vēl ne. Filipa Glāsa hipnotiskās mūzikas pavadībā filmā pagātne mijas ar tagadni, Mišimas dzīve – ar notikumiem no viņa romāniem un lugām, krāsas nomaina vēl spilgtākas krāsas, lai brīžiem dotu vietu melnbaltām ainām. Šreiders, reiz atklājis japāņu režisora Odzu transcendenci, to patur arī sev, tas ir, Mišimam – cilvēkam, kurš nonāks pie atziņas, ka augstākais princips, kas savieno mākslu ar rīcību, ir nāve, tas ir, sepuku. Japānas valsts politika un morāle Mišimam un viņa sekotājiem vairs nebija pieņemama. Un, lai rakstnieku sadzirdētu, ar vārdiem vien reizēm nepietiek. Savukārt Šreiders liek lietā kino, lai tiktu taipus saklausāmajam un saredzamajam. Pilnīga mistika, vārdu sakot.