Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Leontīne Zāgāna
Meitenes uniformās, 1931
Mädchen in Uniform, Leontine Sagan
Filma kā no kino vēstures mācību grāmatas: tur atrodams gan simbolisks diktatūras atainojums meiteņu internātā, gan sacelšanās pret to, tā ir viena no pirmajām filmām, kur diezgan neslēpti runāts par homoseksuālu mīlestību, iespējams, ka tā ir pirmā, kurā nav neviena aktiera vīrieša, melnbaltais mūra ēkas interjers ar vācu ekspresionisma filmām raksturīgo slīpo ēnu rakstu un uz visām pusēm skrienošās pusaugu meitenes vienādos svītrotos formas tērpos pastiprina filmas metaforisko vēstījumu, tāpēc netraucē brīžiem kokainais tēlojums un neveiklie dialogi. Vienlaikus nevar teikt, ka tā būtu jāskatās tikai kā kinolente, kas nokļuvusi LGBT kulta filmas statusā, ir pārsteidzoši spilgti tēli gan faktūru, gan smalki notverto raksturu ziņā, bet jutekliskākās ainas izpaužas gaidu pilnos skatienos, kas būtu jāiekļauj aktiermākslas pamatu prezentācijās. Filma, protams, tika aizliegta, cenzēta un īsināta, bet 1958. gadā tai uzņemts franču–vācu kopražojuma rimeiks ar Romiju Šneideri un Liliju Palmeri galvenajās lomās; tas diezgan burtiski atkārto scenāriju, tikai nu jau krāsaināk un psiholoģiskāk.