Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Tikai piecas minūtes
Sastādījis Gunārs Janaitis
Rīga: Zvaigzne ABC, [2006]
Nu ne gluži tādēļ, ka sūdi sāk smelties mutē, un arī ne tādēļ, ka man pēkšņi par to būtu radusies lielāka interese nekā parasti, tomēr plauktā atradās sen nolikta un nekad vēl nešķirstīta grāmata par mazmājiņām. Kā jau dažkārt tādi rakstu krājumi – diezgan saraibināta, diezgan neobligāta, bet, pāršķirot visādas “kas gan viss nenotiek” pļāpas, tajā var tikt pie pārbaudītām un rakstniecībā noderīgām vēsturiskām ziņām. Būtībā jau arī šī vēlme veidot grāmatu, savācot vienos vākos “visu ko mazos gabaliņos”, tieši sasaucas ar to mazmājiņu kultūras periodu, kad uz nagliņas atradās gabaliņi no visa kā – avīzēm, grāmatām, visādiem ārā metamiem dokumentiem. Bērnībā sēdēšana tualetē bija iespēja lasīt avīzēs publicēto loterijas vinnestu sarakstu gabaliņus un iztēloties sevi par laimīgo dažādu mantu ieguvēju, lauku mazmājiņa bija govju ciltsrakstu izpētes vieta, bet Milana Kunderas sīkajai būtnei, kas ar pliko dibenu tup augstu uz visas pasaules sūdu trubas nežēlīgi aukstā cauruma, precīzs analogs bija atrodams Pārdaugavas strādnieku mājā, kur virtuves logs izgāja uz gaiteni, tieši pretī atejas durvīm. Ikviens var turpināt krāt savas paaudzes atejatmiņas, bet kādam būtu jāuzņemas rakstīt kārtīgu monogrāfiju.