Uldis Tīrons

Sēkliņas: Konstantina Vaginova piezīmjgrāmatiņa

Sēkliņas: Konstantina Vaginova piezīmjgrāmatiņa
Sanktpēterburga: Eiropas Universitātes izdevniecība, 2023

Vispirms es nobrīnījos par izdevniecību: vai tad Eiropas Universitāte Sanktpēterburgā vēl pastāv? Lai kā būtu, lieliski izdotās, komentētās Konstantina Vaginova dienasgrāmatas ar nosaukumu “Семечки” sagādāja prieku, kāds kopš Veņičkas bija aizmirsies. “Viņam bija muskuļi kā bulciņas.” Tā patiešām ir īsta “sēkliņa” – tādus izteikumus, valodas spēļlietiņas, noklausītas sarunas un nejaušus uzrakstus Vaginovs 1932. gadā vāca gluži tāpat kā Rvīns Varde 2024. gadā. Pret ikdienas sarunvalodu var attiekties ar to pašu interesi kā pret ikdienas pasaules sīkajām lietām: Vaginova romāna “Āža dziesma” varonis no visām pilsētām vāca visnejēdzīgākos un muļķīgākos suvenīrus. Kā Siguldas rakstītos spieķīšus. Bet pats Vaginovs kolekcionēja konfekšu papīrīšus. Nudien: “Dienas aizskrien kā gurķīši!” Rakstot par Vaginova dienasgrāmatām, nevaru nedomāt arī par to, kā varētu ko tulkot latviski, vai iznāktu? Барышня прискакала голая вся, красивая. Jaunkundze atjoņoja visa plika, smuka. – Nesanāk. Он смотрел на свою жизнь сквозь пальцы. Viņš uz savu dzīvi skatījās caur pirkstiem. Sanāk? (Durch die Finger sehen.) Bez valodas novērojumiem Vaginovs pierakstījis arī dažus aktuālus pārspriedumus: “Viņš domāja, kādas būtu Jevgeņija un Tatjanas attiecības, ja Tatjana būtu vīrietis.” Interesanti taču, vai ne?

Raksts no Februāris 2024 žurnāla