Austrumprūsija padomju pārceļotāju acīm. Kaļiņingradas apgabala pirmie gadi atmiņās un dokumentos

Austrumprūsija padomju pārceļotāju acīm. Kaļiņingradas apgabala pirmie gadi atmiņās un dokumentos
Kaļiņingrada: Izdateļstvo Kaļiņingradskogo gosudarstvennogo uņiversiteta, 2003

Cilvēki par neizsmeļamajiem absurdiem stāstījuši visai godīgi – tādēļ, ka neuztvēra tos kā absurdus. “Mūsu divīzija savāca ap trim tūkstošiem zirgu un govju, ko nosūtīja uz Smoļenskas un Orlas apgabalu. Tur lopi sāka apsprāgt, jo bija cits klimats un barība. Tad lopus sāka no turienes vest atpakaļ.” “Daži govis turēja istabās, jo istabu bija daudz, – lai lieku reizi nav jāiet ārā. Pēc kāda laika grīdas šajās istabās sapuva.” “Reiz iegriezāmies kādā muižā. Pirmajā stāvā viņi turēja govis un zirgus, otrajā – cūkas un aitas, trešajā, kalpu stāvā, mitinājās paši. Prasījām: “Kā klājas?” – “Labi! Pat cūkas dzīvo uz parketa!” Lai nu tie lopi – bet kā tad Kants, kā viņam klājās kapā? Sarkofāga vāks bija nostumts, sienas aprakstītas.” “Es pati lasīju tos uzrakstus: “Vai tu domāji, ka krievu Ivans stāvēs pie taviem pīšļiem?” un: “Vai tagad saproti, ka pasaule ir materiāla?” Citi uzraksti bija galvenokārt necenzēta satura un vienkārši tautiski, tipa “mēs atnācām”, “mēs ieņēmām”, “mēs aizgājām līdz tavam kapam”.” Starp citu, daļa savervēto pārceļotāju esot uzskatījuši, ka dzīvo te tikai pagaidām un arī viņus, tāpat kā vācu govis, drīz vedīs mājās.