Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Maiks Nikolss
Kam no Vulfa kundzes bail?, 1966
Who’s Afraid of Virginia Woolf?, Mike Nicholsz
Džordžs un Marta dodas mājās no viesībām. Vējš dzenā nokritušās lapas, rēgainās koku ēnas un Aleksa Norta melanholiskā mūzika rada skumju un nostalģisku noskaņu. Kopdzīve kļūst monotona, attiecību trauslums rada vientulības sajūtu, tāpēc Marta nakts vidū uzaicina ciemos Džordža universitātes kolēģi un viņa jauno sievu, un sākas dzīres, mīlestības un naida spēles. Asprātīgie un dinamiskie teksti, ar kuriem apmainās nama saimnieki, liek viesiem justies kā vuāristiem, kas novēro vecākā pāra nesaskaņas, ko negaidīti nomaina šķietami patiesi mīlestības atplaiksnījumi, kurpretim ārēji ideālais jaunais pāris, kā izrādās, tikai drudžaini tēlo saskaņu. Neilgie klusuma brīži, neprātīgā deja ceļmalas krodziņā, un tad četrotne pēc Valpurģu nakts (Olbija lugas 2. cēliena nosaukums) atgriežas Martas namā.
Filmas izskaņā Džordžs izslēdz gaismu, aust rīts; svētdienas ir depresīvākās dienas, jo viesu nebūs; Džordžs atkal skandina frāzi “Kam no Vulfa kundzes bail...” (kas aizgūta no visiem zināmās pasakas “Kas baidās no lielā, sliktā vilka [wolf]?”); Marta asarām acīs aizlauztā balsī atbild: “Es baidos.” Viņai ir bail no tā, ka tik daudz kas dzīvē nekad vairs nebūs iespējams. Katra cilvēka mūžā pienāk vecums, kad saproti, ka jāatsakās no veiksminieka lomas un jāielūkojas acīs iepriekšējās dzīves tukšumam.