Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ludmila Petruševska.
Gadījums Sokoļņikos. Stāsti no citas realitātes
Vagrius, Maskava, 2002
Pat nezinu, ko lai pastāsta par šo grāmatiņu: varbūt to, ko Petruševska stāsta par sevi? Kāda večiņa teikusi, ka pēc viņas lasīšanas dzemdēt negriboties. Gandrīz vai ikviens Petruševskas mazais stāstiņš sākas ar vārdiem “kāds cilvēks”, “kāds pulkvedis”, “kāda sieviete”, “kāds tēvs”, “kāds ceļotājs”, un tu jau noskaņojies uz pasaku, bet vēl neesi paspējis atjēgties, kad pēkšņi dzīvot pasaulē ir bailīgi un neomulīgi, vienvārdsakot, dzemdēt negribas... “Bet viņš, Vasilijs, piezvanīja sievastēvam un sievasmātei un pateica, ka no krāna rēgojas pirksts ar manikīru.”
Grāmatai nav pat piesaistošas anotācijas: sak, jūs jau tāpat zināt, ar ko jums darīšana. Toties ir rakstīts: “Jebkuri mēģinājumi pārkāpt likumu tiks vajāti tiesas ceļā.” To varētu būt teikusi arī pati Petruševska, tāpat kā viņa ir zīmējusi rozes uz grāmatas vāka.