Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Leoss Karakss
Mīlētāji uz tilta, 1991
Les Amants du Pont-Neuf, Leos Carax
Kāda pusakla bezpajumtniece ar kaķi un skiču papīru azotē satiek klibu narkomānu, kurš nogūlies ielas vidū un glāsta asfaltu ar pieri. Parīzē pat bezpajumtnieku dzīvei piemīt jocīgs krāšņums – naktis tiek pavadītas nevis zem tilta, bet gan uz tā, netrūkst šaubīgas kvalitātes sarkanvīna plastmasas pudelēs, un pat naksnīgs izbrauciens ar ūdensslēpēm pa Sēnu ir iespējams, ja zina, kur nozagt operatīvo motorlaivu.
Ja Aleksu skarbie apstākļi, atminoties cirkā apgūtās iemaņas, mudina ar spirtu un uguni aizpūst acis sev un Mišelai kā tiešā, tā pārnestā nozīmē, tad Mišelu (Žiljeta Binoša) tie spiež atgūt acu gaišumu, lai kaut reizi apskatītu Rembranta gleznu Luvrā. Taču beigu beigās grūtībās un nesaskaņās viņi vaino nevis viens otru, bet pilsētu, svinīgi izkliedzot novēlējumu Parīzei sapūt.
Filmas režisoram Leosam Karaksam nācās filmēšanai izveidot visvecākā Parīzes tilta kopiju, tādēļ “Mīlētāji uz tilta” iemantojusi slavu kā viena no dārgākajām franču kinofilmām; sākotnēji tas vedina uz domām, ka skatītāju varētu sagaidīt romantisks lielbudžeta mīlas stāsts par Chanel jaunākās kolekcijas apģērbā tērptiem parīziešiem, kuri, liega pavasara lietus ieskauti, skūpstās uz kāda izgaismota tilta. Tomēr jauni, naturālisma un psihedēlijas virpulī ierauti bezpajumtnieki, kuri piedzērušies dejo Deivida Bovija mūzikas pavadījumā un apzog tūristus, sazāļojot viņus ar depresantiem, nudien nav pats sliktākais pārsteigums.