Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Filips Ridlijs
Dārklija Nūna ciešanas, 1995
The Passion of Darkly Noon, Philip Ridley
Filmas galvenā varoņa vārds Darkly ir atsauce uz Pāvila 1. vēstuli korintiešiem; viņa fanātiski reliģiozie vecāki arī pēc nāves, ložu cauršūtām brūcēm, parādās vīzijās savam dēlam, uzkurinot viņa riebumu pret miesaskāri. Nokļuvis namā, kur dzīvo pievilcīgā Kelija un viņas mēmais draugs, zārcinieks Džūds, Dārklijs cīnās ar kārdinājumu iegūt jauno sievieti un uzņemas soģa lomu – nogalināt abus, kuri dzīvo “grēkā”. Viņa gribu paralizē fanātisms, un Dārklija bezierunu ticība svētajiem rakstiem, kurus viņš uztver kā augstākās varas pavēles, rada viņā agresīvu naidu. Nomācošā svelme, kas valda visas filmas garumā, kļūst par viņa ciešanu un abu jauniegūto paziņu kaisles metaforu (angļu vārds “passion” nozīmē kā vienu, tā otru). Filmas alegoriskumu pastiprina telpiskā izolācija – nams, kurā dzīvo Kelija un Džūds, atrodas klajumā, ko ieskauj šķietami bezgalīgs mežs, un vismaz vizuāli ārpasaule filmā neeksistē. Mežs izstaro bailes un noslēpumainību, kas atbilst instinktīvajam un iracionālajam – tieši tas arī nosaka filmas varoņu rīcību. Aptinies ar dzeloņdrātīm, asiņodams un mocīdamies sāpēs, Dārklijs ir gatavs uzņemties pseidosoģa nāvi, kas ir vēl skumjāk nekā izdarīt pašnāvību. Fanātisms un ļaunums visbiežāk ir sinonīmi, naida un liekulības pasaulē kļūst aizvien vairāk, laimīgo beigu laikmets slīgst aizmirstībā.