Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Džons Hjūstons
Asfalta džungļi, 1950
The Asphalt Jungle, John Huston
Hjūstona filmā svarīgākais ir tās ievads un fināls. Iesākoties ar vientuļas policijas mašīnas klejojumiem tukšās lielpilsētas ielās un maznozīmīgā bandīta Diksa Hendlija slēpšanos no tās, filma noslēdzas zirgu aplokā netālu no Hendlija bērnības mājām Kentuki; iepriekš filmā sašauts, viņš šeit mirst, beidzot izlauzies no pilsētas ieslodzījuma. Filmas afišas 1951. gadā vēstīja, ka “lielpilsēta zem lielpilsētas” norāda uz nezināmu pasauli kaut kur modernās pilsētas “asfalta un betona džungļos”, ko apdzīvo tumši ļautiņi – laupītāji un slepkavas, kas paliks tur ieslēgti mūžīgi. Daži no tiem arī ir stāsta varoņi, viņi plāno vērienīgu dārglietu zādzību un pieaicina Hendliju par huligānu jeb fizisko aizsegu, ja gadījumā kaut kas noiet greizi. Un tā arī notiek. Reālajā dzīvē kuģa kapteiņa, lidmašīnas pilota un specdienestu komando Stērlinga Heidena pusparalizētā seja un būdīgais augums lieliski atbilda lūzera Hendlija tēlam, kuru citi nozieguma līdzdalībnieki cenšas tikai izmantot un piemuļķot. Tomēr tieši viņam piemīt romantisks fatālisms attiecībā uz sapņiem par mīlestību un atmiņām par bērnību, padarot viņu par jauna tipa kino gangsteri, kam izdodas uzveikt nogurumu un garlaicību pilsētā, izbēgt no fabrikas strādnieku vai biroja klerku nejēdzīgās ikdienas un samaksāt par to ar savu dzīvību.