Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Dmitrijs Šostakovičs
Moskva. Cheremushki
1997, Chandos Records Ltd.
Noskaņojums: gaiša nostalģija
Vieta: rīts, virtuve, vakardienas zupa
Cilvēki: draugi un kaimiņi
Daudzdzīvokļu māju dzīvojamam masīvam veltīto muzikālo komēdiju tā pa īstam saprast iespējams vienīgi kontekstā ar Mihaila Zoščenko Stāstiem par Ļeņinu. Visas pazīmes liecina par jūsmīgu padomju jauncelsmes slavinājumu sociālistiskā reālisma garā, taču kopējais iespaids ir tik smieklīgs, ka šo uzvedumu kopš 60. gadu vidus padomju teātri uzveda aizvien retāk, līdz aizmirsa pavisam. Stāsts ir par dažādiem Maskavas iedzīvotājiem, kuru ilgas un cerības, alkatība un zemiskums atklājas, dalot nožēlojamos Čerjomušku masīva dzīvokļus. Pametot veco, noplukušo komunālo pasauli, skatam paveras centrālās apkures laime un kāpņutelpu romantika, namu pārvaldes korumpētība un partijas darbinieku visatļautība. Beigās gan triumfē jaunība un proletāriskā solidaritāte, kas balansē uz robežas ar vieglu darbagalda erotiku. Šim kompaktdiskam 1997. gadā ir atjaunots pilns operetes teksts, ieskaitot sadzīves sarunas un starpspēles, ko veiksmīgi izpilda Krievijas Valsts simfoniskā kapella, bet Hāgas Rezidences orķestri diriģē Genādijs Roždestvenskis. Būdama Hruščova atkušņa garā stilizēti amerikānisks skaņdarbs savulaik dēvēts gan par operu, gan opereti, gan mūziklu, pat par džeza uzvedumu, taču droši var teikt tikai to, ka Šostakovičs strādājis nopietni un profesionāli. Pat tad, ja tā ir bijusi tikai haltūra.